ziepēt
ziepēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ziepēju | ziepējam | ziepēju | ziepējām | ziepēšu | ziepēsim |
| 2. pers. | ziepē | ziepējat | ziepēji | ziepējāt | ziepēsi | ziepēsiet, ziepēsit |
| 3. pers. | ziepē | ziepēja | ziepēs | |||
Pavēles izteiksme: ziepē (vsk. 2. pers.), ziepējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ziepējot (tag.), ziepēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ziepētu
Vajadzības izteiksme: jāziepē
1.Ziest (ko) ar ziepēm, radot (uz tā, tajā) putas; klāt ar ziepju putām.
Stabili vārdu savienojumiZiepēt zandales.
- Ziepēt zandales žargonisms, idioma — ej prom, liec mani mierā
Avoti: LLVV, SLG, JV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Aizgrieziet krānu, kamēr tīriet zobus, ziepējaties dušā, ziepējiet rokas.
- Slapjš skolotājs ziepē uzvalku, un meitene šņukst.
- Tikai pirāti tiek kulti ziepēs
- Tādēļ ar jo lielāku sajūsmu viņi izmantoja šo iespēju, kopīgiem spēkiem ziepēdami parasti tik briesmīgo kapteiņa palīgu.
- Viņa ņēma padilušo mačalku no jūras gurķa, ko bijām atveduši no dienvidiem, ziepēja to un maigi trina manu muguru.