apdīgt
apdīgt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona; lieto: paretiLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apdīgstu | apdīgstam | apdīgu | apdīgām | apdīgšu | apdīgsim |
| 2. pers. | apdīgsti | apdīgstat | apdīgi | apdīgāt | apdīgsi | apdīgsiet, apdīgsit |
| 3. pers. | apdīgst | apdīga | apdīgs | |||
Pavēles izteiksme: apdīgsti (vsk. 2. pers.), apdīgstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apdīgstot (tag.), apdīgšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apdīgtu
Vajadzības izteiksme: jāapdīgst
1.Sadīgt, izdīgt (par lielāku daudzumu); būt pārklātam ar asniem (par zemes platību).
1.1.Pārklāties (ar bārdas rugājiem) – par seju.
Avoti: LLVV