apdilt
apdilt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apdilstu | apdilstam | apdilu | apdilām | apdilšu | apdilsim |
| 2. pers. | apdilsti | apdilstat | apdili | apdilāt | apdilsi | apdilsiet, apdilsit |
| 3. pers. | apdilst | apdila | apdils | |||
Pavēles izteiksme: apdilsti (vsk. 2. pers.), apdilstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apdilstot (tag.), apdilšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apdiltu
Vajadzības izteiksme: jāapdilst
1.No virspuses mazliet nodilt, kļūt neizskatīgam (parasti par apģērbu, apaviem).
1.1.Nolietojoties kļūt plānākam, tievākam.
1.2.pārnestā nozīmē Būt tērptam apvalkātā apģērbā.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vāki stūros apdiluši, lapas cietas, sausas un čaukstīgas.
- Neliela skārdagalvu vienība vēro, kā šļūcam garām pa apdilušo betona grīdu.
- Mugurā kūkums, aste eleganti apvijusies ķermenim, vilna apdilušu ķieģeļu krāsā.
- Ūsas nu jau gluži baltas, sakvojāžam apdiluši stūri.
- Digna nopūtusies paņēma priekšnamā pieslieto slotu ar krietni apdilušu kātu un sāka tīrīt pagalma celiņus.