apdirst
apdirst 1. konjugācijas darbības vārds; vienkāršrunas stilistiskā nokrāsaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apdiršu | apdiršam | apdirsu | apdirsām | apdirsīšu | apdirsīsim |
| 2. pers. | apdirs | apdiršat | apdirsi | apdirsāt | apdirsīsi | apdirsīsiet, apdirsīsit |
| 3. pers. | apdirš | apdirsa | apdirsīs | |||
Pavēles izteiksme: apdirs (vsk. 2. pers.), apdirsiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apdiršot (tag.), apdirsīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apdirstu
Vajadzības izteiksme: jāapdirš
1.apvidvārds Apkakāt, apsmulēt, aptašķīt.
Avoti: ME, SLG
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- — Viņš man bija parādā divus apdirstus citronus.
- Mēsli pašķīda tik tuvu, ka jutos apdirsts un aizvainojumā iesaucos: - Pizda s ušami!
- Tāpat kā šīs piegrūstītās istabas un grāmatu plaukti, tāpat ka mūsu tualete ar apdirstu atejpodu un mūždien sabojāto ūdenskasti.
- Apdirsa viņu
- Kamera tuvplānā rāda kaķa apdirsto gultasveļu, apmīztos tualetes griestus, tavu asiņaino bikšu priekšu un klizmu, kas izbāzusies no somas.