piebīdīt
piebīdīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | piebīdu | piebīdām | piebīdīju | piebīdījām | piebīdīšu | piebīdīsim |
| 2. pers. | piebīdi | piebīdāt | piebīdīji | piebīdījāt | piebīdīsi | piebīdīsiet, piebīdīsit |
| 3. pers. | piebīda | piebīdīja | piebīdīs | |||
Pavēles izteiksme: piebīdi (vsk. 2. pers.), piebīdiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piebīdot (tag.), piebīdīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piebīdītu
Vajadzības izteiksme: jāpiebīda
1.Bīdot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
1.1.Bīdot panākt, ka (cilvēks, arī dzīvnieks) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Johans piebīda savam sola biedram Jorisam papīrā iesaiņotu jaunu dzēšgumiju. “
- Aleksandrs pakāpjas uz galda, iepriekš piebīdījis to tuvāk logam.
- Pie purna piebīdīja bļodiņu – tajā milzīgs iesmakušas gaļas gabals.
- Pils aplencēji uzcēla aplenkuma torni un vairākus akmeņmešus, ko piebīdīja pie aizsarggrāvja.
- — Ļovka sērīgi smaida un piebīda man savu kafiju.