Vasaras versija 2025
410 995 šķirkļi
zivs
zivs sieviešu dzimtes 6. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
 Vsk.Dsk.
Nom.zivszivis
Ģen.zivszivju
Dat.zivijzivīm
Akuz.zivizivis
Lok.zivīzivīs
1.formā: daudzskaitlis Hordaiņu tipa mugurkaulnieku apakštipa nodalījums ("Pisces"), dzīvnieks, kas dzīvo ūdenī, elpo ar žaunām un kam ir abpusēji saplacināts, parasti zvīņām, klāts, ķermenis, spuras.
Saistītās nozīmeskapteinis, kapteiņzivs, puika, ķipars, mailīte.
Hiponīmi
Stabili vārdu savienojumiBruņu zivis. Lidojošās zivis. Vilkt zivis.
  • Bruņu zivis taksons izmirušu zivju klase, kuras pārstāvjiem ķermenis klāts ar bruņām, kas sastāv no atsevišķiem vairogiem; šīs klases zivis
  • Lidojošās zivis taksons vējzivjveidīgo kārtas dažādu dzimšu un dažādu sugu dienvidjūru zivis ar pagarinātām krūšu un vēdera spurām
  • Vilkt zivis makšķerēt, zvejot zivis
  • Zivju dzenītis taksons neliels krāšņvārnveidīgo (zaļvārnveidīgo) kārtas putns ar košu apspalvojumu, nesamērīgi lielu galvu, spēcīgu knābi un īsu asti; zivjdzenītis (1)
  • Zivju eļļa; zivu eļļa apvidvārds, vārdkoptermins vitamīnu preparāts, ko iegūst no mencu aknām un kas satur A un D vitamīnu
  • Zivju ērglis taksons liels, plēsīgs piekūnveidīgo kārtas putns ar tumšu muguru un baltu vēderu; zivjērglis
1.1.No šāda dzīvnieka kautķermeņa pagatavots ēdiens.
Stabili vārdu savienojumiAkmens zivis.
  • Akmens zivis vārdkoptermins 10-45 cm gari zivju atveidojumi akmenī, izplatīti A-Sibīrijas, īpaši Baikāla ezera R piekrastes un Angaras upes ielejas neolīta pieminekļos.
2.Zvejniecības likuma izpratnē — arī vēži un citi ūdens bezmugurkaulnieki, kā arī nēģi. [JtV ]
Stabili vārdu savienojumiJusties kā zivij sausumā (arī uz sausuma). Justies kā zivij ūdenī. Klusē kā zivs. Mēms kā zivs.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
  • Birzaks J. 2013. Latvijas upju zivju sabiedrības un to noteicošie faktori.
  • Zivju sabiedrību un to struktūru ietekmējošo faktoru pētījumiem ir ilga vēsture.
  • Saldūdens zivju sabiedrību struktūru ietekmē gan biotiski, gan abiotiski faktori.
  • Antropogēnie šķēršļi Latvijas upēs visbūtiskāk ietekmējuši ceļotājzivis ( diadromās zivis).
  • Ne vienmēr pārveidojumi upes sateces baseinā zivju sabiedrības ietekmē tikai negatīvi.