zivs
zivs sieviešu dzimtes 6. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | zivs | zivis |
Ģen. | zivs | zivju |
Dat. | zivij | zivīm |
Akuz. | zivi | zivis |
Lok. | zivī | zivīs |
1.formā: daudzskaitlis Hordaiņu tipa mugurkaulnieku apakštipa nodalījums ("Pisces"), dzīvnieks, kas dzīvo ūdenī, elpo ar žaunām un kam ir abpusēji saplacināts, parasti zvīņām, klāts, ķermenis, spuras.
Stabili vārdu savienojumiBruņu zivis. Lidojošās zivis. Vilkt zivis.
- Bruņu zivis taksons — izmirušu zivju klase, kuras pārstāvjiem ķermenis klāts ar bruņām, kas sastāv no atsevišķiem vairogiem; šīs klases zivis
- Lidojošās zivis taksons — vējzivjveidīgo kārtas dažādu dzimšu un dažādu sugu dienvidjūru zivis ar pagarinātām krūšu un vēdera spurām
- Vilkt zivis — makšķerēt, zvejot zivis
- Zivju dzenītis taksons — neliels krāšņvārnveidīgo (zaļvārnveidīgo) kārtas putns ar košu apspalvojumu, nesamērīgi lielu galvu, spēcīgu knābi un īsu asti; zivjdzenītis (1)
- Zivju eļļa; zivu eļļa apvidvārds, vārdkoptermins — vitamīnu preparāts, ko iegūst no mencu aknām un kas satur A un D vitamīnu
- Zivju ērglis taksons — liels, plēsīgs piekūnveidīgo kārtas putns ar tumšu muguru un baltu vēderu; zivjērglis
1.1.No šāda dzīvnieka kautķermeņa pagatavots ēdiens.
Stabili vārdu savienojumiAkmens zivis.
- Akmens zivis vārdkoptermins — 10-45 cm gari zivju atveidojumi akmenī, izplatīti A-Sibīrijas, īpaši Baikāla ezera R piekrastes un Angaras upes ielejas neolīta pieminekļos.
2.Zvejniecības likuma izpratnē — arī vēži un citi ūdens bezmugurkaulnieki, kā arī nēģi. [JtV ]
Stabili vārdu savienojumiJusties kā zivij sausumā (arī uz sausuma). Justies kā zivij ūdenī. Klusē kā zivs. Mēms kā zivs.
- Justies kā zivij sausumā (arī uz sausuma) — justies nedroši, piespiesti, nebrīvi (kādos apstākļos)
- Justies kā zivij ūdenī frazēma — justies nepiespiesti, brīvi (kādos apstākļos)
- Klusē kā zivs sarunvaloda, frazēma — saka, ja nekā neizpauž; saka, ja ir ļoti mazrunīgs
- Mēms kā zivs sarunvaloda, frazēma — tāds, kas neizpauž noslēpumu; ļoti mazrunīgs
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Birzaks J. 2013. Latvijas upju zivju sabiedrības un to noteicošie faktori.
- Zivju sabiedrību un to struktūru ietekmējošo faktoru pētījumiem ir ilga vēsture.
- Saldūdens zivju sabiedrību struktūru ietekmē gan biotiski, gan abiotiski faktori.
- Antropogēnie šķēršļi Latvijas upēs visbūtiskāk ietekmējuši ceļotājzivis ( diadromās zivis).
- Ne vienmēr pārveidojumi upes sateces baseinā zivju sabiedrības ietekmē tikai negatīvi.