smilšains
Lietojuma biežums :
smilšains īpašības vārds
Locīšana
smilšaini apstākļa vārds
smilšaiņš īpašības vārds; apvidvārds
Locīšana
1.Tāds, kas satur smiltis.
PiemēriMeistari bija sasvieduši smilšaino zemi atpakaļ, ērkšķogu krūmi aizvainoti atlieca nomītos zarus.
1.1.Tāds, kur ir smilts pamats, augsne (par apvidu, zemes gabalu u. tml.); tāds, ko klāj smilšu slānis.
PiemēriBraucamais nesas pa smilšaino ceļu.
1.2.Tāds, kas ir aplipis, klāts ar smiltīm.
PiemēriJāni aizveda tādu, kāds viņš no sēšanas bija pārnācis, smagām, smilšainām kājām.
Avoti: LLVV, T, ĒiV
Korpusa piemēri:šeit