piekvēpt
Lietojuma biežums :
piekvēpt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
1.Kūpot, degot (kam), tikt piepildītam ar dūmiem (par telpu, apkārtni, vidi).
1.1.Degot (kam), tikt pārklātam ar kvēpiem, sodrējiem, parasti no iekšpuses.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri