pielīt
Lietojuma biežums :
pielīt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
1.Līstot lietum, izveidoties no lietus lāsēm (parasti par peļķēm).
1.1.Līstot lietum, kļūt viscaur dubļainam, staignam (piemēram, par ceļu, zemi).
1.2.Līstot lietum, samirkt, piesūkties ar mitrumu (piemēram, par augiem, to daļām); līstot lietum, kļūt mitram (piemēram, par augiem kādā platībā).
1.3.Līstot lietum, papildināties ar ūdeni (par ūdenstilpēm).
2.Līstot (šķidrumam), tikt piepildītam (ar to).
2.1.Līstot (šķidrumam) lielākā daudzumā, tikt pilnīgi vai daļēji pārklātam (ar to) — par kādu virsmu.
2.2.Pārklājoties, piesūcoties (ar rasu, miglu), kļūt mitram.
2.3.Pārklāties, piepildīties (ar asarām) — par acīm.
3.Izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) — par gaismu, arī smaržu, gaisa strāvu.
3.1.Par skaņu.
3.2.pārnestā nozīmē Nonākot (kādā fizioloģiskā vai psihiskā stāvoklī), tikt pārņemtam (ar to).
Stabili vārdu savienojumiSirds pielīst.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri