pielocīt
pielocīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | pieloku | pielokām | pielocīju | pielocījām | pielocīšu | pielocīsim |
2. pers. | pieloki | pielokāt | pielocīji | pielocījāt | pielocīsi | pielocīsiet, pielocīsit |
3. pers. | pieloka | pielocīja | pielocīs |
Pavēles izteiksme: pieloki (vsk. 2. pers.), pielokiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pielokot (tag.), pielocīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pielocītu
Vajadzības izteiksme: jāpieloka
1.Vairākkārt lokot, mazliet pieliekt (parasti augus, to daļas).
1.1.pārnestā nozīmē Piespiest (kādu) mainīt savus uzskatus, piespiest piekāpties.
2.Lokot pievirzīt (piemēram, priekšmetu, tā daļu pie kā, kam klāt).
Stabili vārdu savienojumiPielocīt (dziesmu, dzejas, zināšanu u. tml.) pūru. Pielocīt pūru; salocīt pūru. Pielocīt vēderu.
- Pielocīt (dziesmu, dzejas, zināšanu u. tml.) pūru vārdkoptermins — uzkrāt, arī bagātināt garīgo vērtību kopumu
- Pielocīt pūru; salocīt pūru joma: folklora — sagādāt (parasti aužot, adot, izšujot) nepieciešamo nākamajai ģimenes dzīvei
- Pielocīt vēderu; pielocīt pilnu vēderu sarunvaloda — pieēsties
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Apskatījās un, vārdus piestiepdams, pielocīdams, gausi turpināja.
- Viņa palīdz Žanetei pielocīt mazuļa pūriņu, dāsni atdāvinot māsas sūtītos dolārus.
- Un redzi — dziesmu vācelīte ar laiku tika pilna pielocīta.
- Ideāls risinājums ir regulējamie apgaismes ķermeņi, kurus var it kā pielocīt klāt.
- Palīdzību pielocīt skolas somu saņēma 45 daudzbērnu un trūcīgo ģimeņu bērni abos novados.