pielipt
Lietojuma biežums :
pielipt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.Līpot piesaistīties (pie kā, kam klāt).
1.1.Piesaistīties (pie kā, kam klāt), parasti mitruma iedarbībā.
1.2.Piesaistīties (pie kā, kam klāt) — par putekļiem, gružiem u. tml.
1.3.parasti formā: lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis (-is, -usi, -ies, -usies) Būt pārklātam, sajauktam (ar ko sīku, lipīgu).
1.4.pārnestā nozīmē Cieši piekļauties (pie kā, kam klāt) — par cilvēkiem.
1.5.pārnestā nozīmē Būt nekustīgi pievērstam (kam) — par acīm, skatienu.
1.6.pārnestā nozīmē Atrasties, būt novietotam (kam) cieši klāt.
1.7.pārnestā nozīmē Neatlaidīgi atrasties (kāda) tuvumā; uzmācīgi izturoties, censties iegūt (kāda) labvēlību; arī pieķerties (kādam).
2.parasti formā: trešā persona Izraisīties organismā inficēšanās ceļā (par slimību).
2.1.pārnestā nozīmē Tiekot pārņemtam, izraisīties, rasties (kādā) — par cita cilvēka psihisko stāvokli, īpašībām u. tml.
2.2.pārnestā nozīmē Tikt pārņemtam, piesavinātam (piemēram, par vārdiem, skaņām).
Stabili vārdu savienojumi(Kādam) pielīp pie pirkstiem (arī pie nagiem). Kā pielipis. Pielīp kā dadzis.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri