piekust2
piekust 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | piekūstu | piekūstam | piekusu | piekusām | piekusīšu | piekusīsim |
| 2. pers. | piekūsti | piekūstat | piekusi | piekusāt | piekusīsi | piekusīsiet, piekusīsit |
| 3. pers. | piekūst | piekusa | piekusīs | |||
Pavēles izteiksme: piekūsti (vsk. 2. pers.), piekūstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piekūstot (tag.), piekusīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piekustu
Vajadzības izteiksme: jāpiekūst
Kūstot piesaistīties (pie kā, kam klāt).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kad esi piekusis, nekāda mīlestība nesanāk," teic Tīklenieks.
- Jā, tā noteikti būs īstā pieeja piekusušam garam un prātam!
- Pēc sacensībām gandrīz diennakti neēdu, jo biju piekusis no ēšanas.
- Man tik daudz vajadzēja ēst, ka biju piekusis no ēšanas.
- - Tagad nu varētu arī pasnaust, - piekususi Marika nožāvājās.