sarepēt
Lietojuma biežums :
sarepēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona vai lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis (-is, -usi, -ies, -usies)
Locīšana
1.Sasprēgājot, saplaisājot kļūt, parasti viscaur, negludam, raupjam, arī kļūt, parasti viscaur, netīram (parasti par rokām, kājām).
1.1.Kļūt, parasti viscaur, negludam, raupjam (parasti par augiem, to mizu).
2.lieto: pareti Dzīstot pārklāties, parasti pilnīgi, ar kreveli (par brūci, ievainojumu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri