pierietēt1
pierietēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pierietu | pierietam | pierietēju | pierietējām | pierietēšu | pierietēsim |
| 2. pers. | pierieti | pierietat | pierietēji | pierietējāt | pierietēsi | pierietēsiet, pierietēsit |
| 3. pers. | pieriet | pierietēja | pierietēs | |||
Pavēles izteiksme: pierieti (vsk. 2. pers.), pierietiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pierietot (tag.), pierietēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pierietētu
Vajadzības izteiksme: jāpieriet
1.Piepildīties ar pienu (parasti par tesmeni); piepildīt tesmeni (par pienu).
1.1.Kļūt tādam, kam tesmenis ir pilns ar pienu (par dzīvnieku).
2.Ieplūst (acīs) – par asarām.
2.1.Piepildīties, pārklāties (ar asarām) – par acīm.
3.Uzkrāt, koncentrēt sevī šķidrumu lielākā daudzumā un palielināties apjomā; piepildīties (ar šķidrumu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viktors sēdēja pie galda, svelmaina, brutāla tēviņa spēka pierietējis.
- Tikai vienvienīgi melni vīrieši ar baltām, asinīm pierietējušām acīm.
- Kā vērša acis, ieraugot sarkanu lupatu, vīrieša rags pierietēja asinīm.
- Tīkama skurbuma pierietējusi, ar visu ķermeni piederēja viņam.
- Viņš gulēja, iekāres, baiļu un vilšanās pierietējis.