pieriest1
pieriest 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona; lieto: paretiLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pieriestu | pieriestam | pierietu | pierietām | pierietīšu | pierietīsim |
| 2. pers. | pieriesti | pieriestat | pierieti | pierietāt | pierietīsi | pierietīsiet, pierietīsit |
| 3. pers. | pieriest | pierieta | pierietīs | |||
Pavēles izteiksme: pieriesti (vsk. 2. pers.), pieriestiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pieriestot (tag.), pierietīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pieriestu
Vajadzības izteiksme: jāpieriest
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tās bija pierietušas asarām.
- Atspēris kājiņas pret zemē izdeldēto sliedi, viņš aptur šūpoles un paceļ galvu pret pievakares pieriesušo pilnmēness aci, itin kā cerēdams šai riņķī patiešām ieraudzīt ziloņu kontūras.
- Un gluži nevietā iedomājās plaiskanas saldmes pārpilnu dienvidzemju augļu spiedekli līdz augšai tiktāl pieriestā ādas maišelī, ka duļķaini lipīgais šķiedenis iet pāri malām un to var nobraucīt ar pirkstiem, pirkstus atkal un atkal aplaizot.
- Un, lūk, jau pierietis viens mūža mēness,
- Mute viņam pierietusi asinīm: