pieriest2
pieriest 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
1.Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst pilns (ar šķidrumu).
1.1.parasti formā: lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis (-is, -usi, -ies, -usies) Uzkrāt sevī šķidrumu lielākā daudzumā (par augiem); uzkrāt, koncentrēt sevī (šķidrumu) lielākā daudzumā un palielināties apjomā (par augļiem, ogām).
2.parasti formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta) vai lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis (-is, -usi, -ies, -usies) Kļūt pilnam (piemēram, ar ziediem, atvasēm, augļiem) — parasti par augiem.
3.apvidvārds Tinot (velkus), piepildīt (veltni ar tiem).
Avoti: LLVV, KiV, MiV
Korpusa piemēri