novizuļot
novizuļot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | novizuļoju | novizuļojam | novizuļoju | novizuļojām | novizuļošu | novizuļosim |
| 2. pers. | novizuļo | novizuļojat | novizuļoji | novizuļojāt | novizuļosi | novizuļosiet, novizuļosit |
| 3. pers. | novizuļo | novizuļoja | novizuļos | |||
Pavēles izteiksme: novizuļo (vsk. 2. pers.), novizuļojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: novizuļojot (tag.), novizuļošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: novizuļotu
Vajadzības izteiksme: jānovizuļo
1.Īsu brīdi vizuļot un pārstāt vizuļot.
2.apvidvārds Noklāties ar ļoti plānu ledus kārtu.
Avoti: LLVV, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tomēr Karlīnai šķita, ka pērles ļaunīgi novizuļo.