pieķeksēt
Lietojuma biežums :
pieķeksēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pieķeksēju | pieķeksējam | pieķeksēju | pieķeksējām | pieķeksēšu | pieķeksēsim |
| 2. pers. | pieķeksē | pieķeksējat | pieķeksēji | pieķeksējāt | pieķeksēsi | pieķeksēsiet, pieķeksēsit |
| 3. pers. | pieķeksē | pieķeksēja | pieķeksēs | |||
Pavēles izteiksme: pieķeksē (vsk. 2. pers.), pieķeksējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pieķeksējot (tag.), pieķeksēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pieķeksētu
Vajadzības izteiksme: jāpieķeksē
Ķeksējot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Daļa putnu pieķeksēta, pateicoties gredzenošanai, nebūtu gredzenojis – nebūtu ieķeksējis.
- Sešu gadu laikā šajā biotopā man ir izdevies pieķeksēt 73 putnu sugas.
- Beigās 20 minūšu laikā Lucavsalā pieķeksēju 37 putnu sugas.
- Neba visas šīs sugas esmu pieķeksējis gluži bez piepūles – vienkārši stāvot pagalma vidū un urbinot degunu.
- Nē, katrā no punktiem es, pēc tam , kad to izdarīju, varu pieķeksēt 101 lietu, ko es nezināju, nemācēju un ko vajadzēja.