pieķēpāt
pieķēpāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pieķēpāju | pieķēpājam | pieķēpāju | pieķēpājām | pieķēpāšu | pieķēpāsim |
| 2. pers. | pieķēpā | pieķēpājat | pieķēpāji | pieķēpājāt | pieķēpāsi | pieķēpāsiet, pieķēpāsit |
| 3. pers. | pieķēpā | pieķēpāja | pieķēpās | |||
Pavēles izteiksme: pieķēpā (vsk. 2. pers.), pieķēpājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pieķēpājot (tag.), pieķēpāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pieķēpātu
Vajadzības izteiksme: jāpieķēpā
Padarīt ļoti netīru.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kad papīrs bija pieķēpāts pilns, es pacēlu acis.
- Uz mēles pavirši paķerts vārds pieķēpā domu.
- Pavirši uz mēles paķerts vārds pieķēpā domu.
- Es varu iedomāties, kas notiktu, ja ieurbtos kaut mazliet dziļāk, ja ārējās bruņas pavērtos un atsegtu iekšienes nezāļu brikšņus un ir zirnekļtīkliem pieķēpātos kaktus.
- Daža cita sabiedrība, jo vairāk pieķēpā, jo jūtas labāk.