pieķepināt
pieķepināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pieķepinu | pieķepinām | pieķepināju | pieķepinājām | pieķepināšu | pieķepināsim |
| 2. pers. | pieķepini | pieķepināt | pieķepināji | pieķepinājāt | pieķepināsi | pieķepināsiet, pieķepināsit |
| 3. pers. | pieķepina | pieķepināja | pieķepinās | |||
Pavēles izteiksme: pieķepini (vsk. 2. pers.), pieķepiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pieķepinot (tag.), pieķepināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pieķepinātu
Vajadzības izteiksme: jāpieķepina
1.Pielipināt (ko mīkstu, lipīgu vai ar ko mīkstu, lipīgu); pavirši pielipināt.
2.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pieķep (1).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Rakstot toreiz visticamāk neiztiktu bez pozēšanas, un viss tiktu pieķepināts ar eksistenciāliem māliem.
- Amerikāņu žurnālistiem Biedriņš, kurš otrdien sāks dalību Warriors jaunās sezonas treniņnometnēs, godprātīgi atzinis, ka pagātnē palikusi gan vecā, ar želeju pieķepinātā frizūra, gan arī viņa vecā iesauka - tagad Biedriņu vairs nevar dēvēt par " Goose", kas amerikāņu slengā nozīmē pamuļķīti jeb vientiesi.
- Ja nekādus bojājumus ne televizorā, ne pultī neizdodas atrast, tad, visticamāk, ir vainojami putekļi un netīrumi, kas laika gaitā sakrājušies kontaktos – it sevišķi, ja pults netiek regulāri tīrīta vai arī ja, pavirši noslaukot, piemēram, pārtikas produktu drusciņas ir pieķepinātas pie taustiņiem.
- Un laiks, šis laiks, kas monotoni dunēja galvā, aplipinājis, pieķepinājis, nomērdējis smadzenes, cik ilgi šis laiks mani plosīja — nezinu, bet ilgi vilkās laiks, staipīgs, glums, neziņas pārpilns laiks, kur nu baloži...
- Dubļi pieķepina spalvas , un tas ir