knābis
Lietojuma biežums :
knābis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds
Locīšana
1.Uz priekšu izvirzīts žokļu kaulu turpinājums, kas aptver muti un ir klāts ar ragvielu (putniem, pirmzīdītājiem).
2.apvidvārds Āķis, ar kuru no uguns izņem gludekļa dzelzi un ievieto gludeklī.
4.joma: botānika Knābītis — izaugums pie auga, visbiežāk kā drīksnas palieka.
Avoti: Augi, LLVV, ME, VeAT, Žrg, KnV
Korpusa piemēri