slēpt
Lietojuma biežums :
slēpt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Likt, arī glabāt (ko) tā, lai citi (to) nevar ieraudzīt, atrast.
1.1.Censties novietot (cilvēku) tā, lai citi (to) nevar atrast, ieraudzīt.
1.2.Liekot (ko) virsū, priekšā, atrodoties (kam) virsū, priekšā, darīt nesaskatāmu.
1.3.Novietojot (ko) virsū, priekšā, atrodoties (kam) virsū, priekšā, sargāt no (kā) iedarbības.
2.Apzināti neizpaust, neatklāt (piemēram, faktu, darbību).
2.1.Ar savu izturēšanos, rīcību, runu censties neizpaust, nerādīt (piemēram, psihisku stāvokli, domas, attieksmi, arī rakstura, personības īpašības).
2.2.pārnestā nozīmē Būt tādam, kas ietver sevī, dara neredzamu, neuztveramu (kādu īpašību, pazīmi); būt tādam, kas ļauj (ko) nojaust (pēc kādām pazīmēm).
3.parasti formā: trešā persona Būt tādam, kas ietver sevī (piemēram, ko neatklātu, neizzinātu, neapgūtu) — parasti par parādībām dabā; glabāt2.
Stabili vārdu savienojumiSlēpt (arī bāzt) (visus) galus ūdenī. Slēpt (arī turēt) dūri (arī dūres) kabatā (arī kabatās).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri