glabāt
Lietojuma biežums :
glabāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Turēt (ko kur) novietotu, piemēram, lai nepazūd, nesabojājas.
Stabili vārdu savienojumiGlabāt atmiņā.
1.1.Turēt, atstāt neizlietotu, nepārstrādātu u. tml.
1.2.Saudzīgi lietot.
1.3.Slēpt (ķermeņa daļas).
1.4.Neizpaust; slēpt (sevī).
1.5.Būt tādam, kurā (pastāvīgi) vērojams (piemēram, psihisks stāvoklis, rakstura īpašības) — par seju, acīm.
2.parasti formā: trešā persona Būt tādam, kas ietver sevī (piemēram, ko neizmantotu, neizzinātu, neievērotu) — par parādībām dabā.
2.1.Būt tādam, kas joprojām ietver (ko) sevī, neļauj izzust.
5.novecojis Sargāt (godu, slavu u. tml.).
Stabili vārdu savienojumiGlabāt (arī sargāt) kā acuraugu. Glabāt (savā) sirdī. Glabāt kā aci (pierē).
Avoti: LLVV, Lfv
Korpusa piemēri