piepilēt
piepilēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | piepilu | piepilam | piepilēju | piepilējām | piepilēšu | piepilēsim |
2. pers. | piepili | piepilat | piepilēji | piepilējāt | piepilēsi | piepilēsiet, piepilēsit |
3. pers. | piepil | piepilēja | piepilēs |
Pavēles izteiksme: piepili (vsk. 2. pers.), piepiliet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piepilot (tag.), piepilēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piepilētu
Vajadzības izteiksme: jāpiepil
1.Pilot pievienoties (pie kā, kam klāt).
2.Pilot (kam), tikt piepildītam (ar to).
3.Pilot (kam) lielākā daudzumā, kļūt slapjam, arī notraipītam (ar to) – piemēram, par grīdu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mums nav svētku egles, kurā varētu kārt smaržīgas piparkūkas un dedzināt mazas eglīšu svecītes, vai sliktākajā gadījumā, lampiņas, bet vēlāk tīrīt grīdu no piepilējušā parafīna un skujām.
- Tu dzirdēsi mana skanošā dziesma dejos saullēkta tango ar priekkrāsu piepilējušajā pļavā
- Dievs En Soph vai Ain Soph ir bezgalīgs un piepil da Visumu
- Miršu kroni vajaga pīt ar zaļu diegu , lai visas cerības piepil dītos
- Vai esi piedzīvojis lauztu solījumu , nepiepil dītu sapni , izjukušas attiecības vai salauztu sirdi