nobūbēt
nobūbēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | nobūbēju | nobūbējam | nobūbēju | nobūbējām | nobūbēšu | nobūbēsim |
2. pers. | nobūbē | nobūbējat | nobūbēji | nobūbējāt | nobūbēsi | nobūbēsiet, nobūbēsit |
3. pers. | nobūbē | nobūbēja | nobūbēs |
Pavēles izteiksme: nobūbē (vsk. 2. pers.), nobūbējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nobūbējot (tag.), nobūbēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nobūbētu
Vajadzības izteiksme: jānobūbē
nobūbēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | nobūbu | nobūbam | nobūbēju | nobūbējām | nobūbēšu | nobūbēsim |
2. pers. | nobūbi | nobūbat | nobūbēji | nobūbējāt | nobūbēsi | nobūbēsiet, nobūbēsit |
3. pers. | nobūb | nobūbēja | nobūbēs |
Pavēles izteiksme: nobūbi (vsk. 2. pers.), nobūbiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nobūbot (tag.), nobūbēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nobūbētu
Vajadzības izteiksme: jānobūb
Pārklāties ar pelējuma kārtu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Taču pēc šīs īsās, dīvainās apstāšanās uz vezumu atkal lidoja svešās, mirušās dzīves nobūbējušais pūrs, kam bija pienācis laiks doties savā pēdējā ceļojumā uz lielo izgāztuvi ārpus pilsētas mūriem, aiz Svētā Stefana baznīcas, – aprūsējuši dzelži, tādi kā laužņi, vecas stīpas nezināmu kalibru mērīšanai, atkal appelējuši papīri, lupatas, kaut kāds ar klusu būkšķi ratos piezemējies plakans krāms, viscaur nolipis zirnekļu tīkliem, kuros ieķērušās un sakaltušas mušas, tukšas kukaiņu kūniņas un izbalojuši, lētticīgi plestiķi.