nobružāties
nobružāties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nobružājos | nobružājamies | nobružājos | nobružājāmies | nobružāšos | nobružāsimies |
| 2. pers. | nobružājies | nobružājaties | nobružājies | nobružājāties | nobružāsies | nobružāsieties, nobružāsities |
| 3. pers. | nobružājas | nobružājās | nobružāsies | |||
Pavēles izteiksme: nobružājies (vsk. 2. pers.), nobružājieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nobružājoties (tag.), nobružāšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nobružātos
Vajadzības izteiksme: jānobružājas
1.Refl. → nobružāt1; tikt nobružātam.
2.Refl. → nobružāt2; tikt nobružātam.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Āpam kažoks mazliet bija nobružājies, bet Endelim ieplīsis bikšu ceļgals.
- Viņš uzskatīja, ka tad tā “ volga” nobružāsies.
- Diemžēl to nevar teikt par alumīnija krāsas priekšējo paneli, kas laika gaitā nobružājas.
- Izvalkājas, noļūk kā dungriņi ceļgalos, nobružājas kā bikšu kabatā ietūcīta lēta portmaneja.
- Jau nobružātie vārdi būs nobružājušies pavisam, un viņš tos vairs nekad nevarēs lietot.