nobružāt
nobružāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nobružāju | nobružājam | nobružāju | nobružājām | nobružāšu | nobružāsim |
| 2. pers. | nobružā | nobružājat | nobružāji | nobružājāt | nobružāsi | nobružāsiet, nobružāsit |
| 3. pers. | nobružā | nobružāja | nobružās | |||
Pavēles izteiksme: nobružā (vsk. 2. pers.), nobružājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nobružājot (tag.), nobružāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nobružātu
Vajadzības izteiksme: jānobružā
1.Bružājot, nevērīgi lietojot, padarīt ļoti neizskatīgu.
2.Bružājot atdalīt, arī novirzīt nost.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tie jau ir diezgan nobružāti, bet kopumā viss labi darbojas.
- Diskus, kurus biju noklausījies, metu savā nobružātajā ādas mugursomā.
- Lauku šarmam piestāvēs nobružātā vecmāmiņas kumode vai vectētiņa atpūtas krēsls.
- Kapa bedri aizraka ar rokām un pāris nobružātām lāpstām.”
- — Sameta savas mantiņas balti nobružātā čemodānā un pa durvīm laukā.