nobučot
nobučot 2. konjugācijas darbības vārds; novecojis, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nobučoju | nobučojam | nobučoju | nobučojām | nobučošu | nobučosim |
| 2. pers. | nobučo | nobučojat | nobučoji | nobučojāt | nobučosi | nobučosiet, nobučosit |
| 3. pers. | nobučo | nobučoja | nobučos | |||
Pavēles izteiksme: nobučo (vsk. 2. pers.), nobučojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nobučojot (tag.), nobučošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nobučotu
Vajadzības izteiksme: jānobučo
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Es zinu, kurš ātrāk par SASKAŅU aizskries nobučot krievu tankus.
- Mazais Henrijs traki sapriecājās, nobučoja vecomāti un iedrāzās savā istabā.
- Brūte gāja apkārt un nobučoja katru, atvadījās no meitu dienām.
- Dāmas nobučoja Herbertu uz vaiga, Arvīds viņam neveikli pakratīja roku.
- Mani vācu tankists uzcēla uz tanka, un es nobučoju komandieri.