pieklupt
Lietojuma biežums :
pieklupt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.Strauji, ar sparu (klupšus) pievirzīties (pie kā, kam klāt).
1.1.Strauji (parasti ar lēcienu) pievirzīties (pie kā, kam klāt) — par dzīvniekiem.
1.2.Strauji pievirzīties (pie kā, kam klāt), parasti uzbrūkot (par dzīvniekiem).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri