pieklusināt
pieklusināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pieklusinu | pieklusinām | pieklusināju | pieklusinājām | pieklusināšu | pieklusināsim |
| 2. pers. | pieklusini | pieklusināt | pieklusināji | pieklusinājāt | pieklusināsi | pieklusināsiet, pieklusināsit |
| 3. pers. | pieklusina | pieklusināja | pieklusinās | |||
Pavēles izteiksme: pieklusini (vsk. 2. pers.), pieklusiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pieklusinot (tag.), pieklusināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pieklusinātu
Vajadzības izteiksme: jāpieklusina
1.Panākt, ka (kāds) pieklust; panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, skaņa) kļūst mazliet klusāks.
1.1.Panākt, būt par cēloni, ka (ierīce, mehānisms u. tml.) rada mazliet klusākas skaņas.
1.2.pārnestā nozīmē Padarīt vājāk uztveramu, arī neizcelt (ko, piemēram, mākslas darbā).
2.Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) kļūst vājāks, izpaužas vājāk.
2.1.Mazliet nomierināt, apvaldīt (kādu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tas ir pieklusināts un daudz parādās tieši uz virtuves skapīšu fasādēm.
- Mēs vairs nepūlējāmies pieklusināt balsis, jo kafejnīcā neviena cita nebija.
- – teica pasaku vecītis un ar rokas mājienu pieklusināja meža balsis.
- Vēl dažas pieklusinātas frāzes, un vīri sāka laist zārku bedrē.
- Viņš skatījās kur citur, taču Dženifera vienalga pieklusināja balsi. “