Rudens versija 2025
412 004 šķirkļi
pieklupt
pieklupt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
 
Tagadne
Pagātne
Nākotne
 Vsk.Dsk.Vsk.Dsk.Vsk.Dsk.
1. pers.pieklūpupieklūpampieklupupieklupāmpieklupšupieklupsim
2. pers.pieklūpipieklūpatpieklupipieklupātpieklupsipieklupsiet, pieklupsit
3. pers.pieklūppieklupapieklups
Pavēles izteiksme: pieklūpi (vsk. 2. pers.), pieklūpiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pieklūpot (tag.), pieklupšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piekluptu
Vajadzības izteiksme: jāpieklūp
1.Strauji, ar sparu (klupšus) pievirzīties (pie kā, kam klāt).
1.1.Strauji (parasti ar lēcienu) pievirzīties (pie kā, kam klāt) – par dzīvniekiem.
1.2.Strauji pievirzīties (pie kā, kam klāt), parasti uzbrūkot (par dzīvniekiem).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
  • Bet pēc tam neizturējis pacēla jaciņu un pieklupa pie tās.
  • Pret krēslu atsizdamās, pieklūpu galdam, tāpat pustumsā sagrābju briesmīgo trokšņotāju.
  • Viņa pieklupa pie durvīm, bet tās bija aizslēgtas.
  • — Rita purināja galvu, pieklupusi pie draudzenes.
  • Viņi pieklūp rāvainam grāvim, smeļ plaukstās brūngano, pēc dūņām smirdošo ūdeni, dzer neatņemdamies.