pieklumburot
pieklumburot 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pieklumburoju | pieklumburojam | pieklumburoju | pieklumburojām | pieklumburošu | pieklumburosim |
| 2. pers. | pieklumburo | pieklumburojat | pieklumburoji | pieklumburojāt | pieklumburosi | pieklumburosiet, pieklumburosit |
| 3. pers. | pieklumburo | pieklumburoja | pieklumburos | |||
Pavēles izteiksme: pieklumburo (vsk. 2. pers.), pieklumburojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pieklumburojot (tag.), pieklumburošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pieklumburotu
Vajadzības izteiksme: jāpieklumburo
Neveiklā, grīļīgā gaitā pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņa pieklumburoja pie baltā dīvāna un pacēla savās rokās vienu no satīna spilveniem ar iespiestām , gandrīz nemanāmām puķēm