piekļaut
piekļaut 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | piekļauju | piekļaujam | piekļāvu | piekļāvām | piekļaušu | piekļausim |
| 2. pers. | piekļauj | piekļaujat | piekļāvi | piekļāvāt | piekļausi | piekļausiet, piekļausit |
| 3. pers. | piekļauj | piekļāva | piekļaus | |||
Pavēles izteiksme: piekļauj (vsk. 2. pers.), piekļaujiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piekļaujot (tag.), piekļaušot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piekļautu
Vajadzības izteiksme: jāpiekļauj
1.Cieši piespiest, arī pievirzīt, pielikt (pie kā, kam klāt).
1.1.Piespiest, arī pievirzīt (piemēram, ķermeņa daļu) savam ķermenim.
2.Būt izveidotam tā, ka atrodas, pievirzās (kam) cieši klāt no vairākām vai visām pusēm; būt par cēloni tam, ka (kas) pievirzās cieši klāt no vairākām vai visām pusēm.
2.1.Pievienojot (kādam kopumam, sistēmai), padarīt par (tās) sastāvdaļu, dalu.
3.formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta); joma: valodniecība Tāds, kas ir saistīts piekļāvuma attieksmēs.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Es viņus pačubinu, bet neesmu radusi viņus piekļaut sev klāt.
- Lidojot sila cīrulis ik pa brīdim piekļauj spārnus un slīd gaisā.
- Piekļāvusi seju pie muguras, varēju dzirdēt arvien vienmērīgāku sirds pukstēšanu.
- Viņa bija piespiedusi muguru pie durvīm un piekļāvusi sev klāt suni.
- Kaķis piekļāvis vienu ausi kā lapiņu un kasa vislaik ar kāju.