spiest1
spiest 1. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | spiežu | spiežam | spiedu | spiedām | spiedīšu | spiedīsim |
| 2. pers. | spied | spiežat | spiedi | spiedāt | spiedīsi | spiedīsiet, spiedīsit |
| 3. pers. | spiež | spieda | spiedīs | |||
Pavēles izteiksme: spied (vsk. 2. pers.), spiediet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: spiežot (tag.), spiedīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: spiestu
Vajadzības izteiksme: jāspiež
1.intransitīvs Būt tādam, kas rada spēku, kurš perpendikulāri iedarbojas uz (kā) virsmas laukuma vienību.
2.Iedarbojoties (parasti ilgstoši) ar spēku (virzienā uz ko), panākt, būt par cēloni, ka (tam) palielinās spriegums, arī mainās forma, struktūra, mazinās tilpums.
2.1.Šādā veidā iedarbojoties ar spēku, darināt, gatavot (ko), arī veidot (kā) virsmā, uz (kā) virsmas (zīmi, attēlu u. tml.).
2.2.Ar tipogrāfiskiem paņēmieniem veidot (tekstu, grāmatu, žurnālu u. tml.).
3.transitīvs Iedarbojoties (parasti pakāpeniski, ilgstoši) ar spēku (uz ko), panākt, ka no kā izdalās (šķidrums).
4.transitīvs Iedarbojoties ar spēku (uz ko), panākt, būt par cēloni, ka (tas) kustas, virzās, arī darbojas, iedarbina ko.
4.1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) skar ko un iedarbojas uz to (parasti pakāpeniski) ar spēku.
4.2.Iedarbojoties (parasti pakāpeniski) ar spēku (uz ko), panākt, būt par cēloni, ka (tas) virzās kur iekšā.
4.3.Stingri, cieši likt (rokā); dodot panākt, ka ņem (rokā).
4.4.Cieši kļaut (ko kam klāt, pie kā).
4.5.intransitīvs Iedarboties (parasti pakāpeniski, ilgstoši) ar, piemēram, ķermeņa daļas, spēku tā, ka kādam tiek pilnīgi vai daļēji ierobežotas kustības iespējas, arī izraisās sāpes.
5.Cieši, stingri apņemot, aptverot (parasti ķermeņa daļu), iedarboties ar spēku (uz to), radot tirpumu, stīvumu, nejutīgumu, arī sāpes (tajā).
Stabili vārdu savienojumiSpiest roku.
- Spiest roku frazeoloģisms — 1. Cieši tvert (kāda roku), parasti sveicinot2. Pateikties, just līdzi, apsveikt
5.1.Izraisīt palielināta sasprindzinājuma, smaguma sajūtu (organisma daļā) – parasti par fizioloģisku stāvokli.
6.parasti formā: trešā persona Ilgāku laiku pastāvot, ļoti nelabvēlīgi ietekmēt (kādu) – par nevēlamu psihisku stāvokli; arī mākt1.
6.1.Ilgāku laiku pastāvot, ļoti nelabvēlīgi ietekmēt (cilvēku, tā psihi) – par stāvokli, apstākļiem; arī mākt2.
7.parasti formā: trešā persona Ļoti karsēt, izstarot ļoti stipru gaismu un nevēlami iedarboties (uz kādu, tā ķermeņa daļām) (par gaismas, siltuma avotu, par sauli).
8.transitīvs Likt (kādam) ko darīt pret tā gribu, vēlmi.
Stabili vārdu savienojumiSpiest sevi.
- Spiest sevi — ar pūlēm ietekmēt sevi (piemēram, kādai darbībai, rīcībai)
8.1.Būt par cēloni tam, ka (kāds) ko dara pret savu gribu, atšķirīgi no saviem nodomiem, arī pakļaujoties apstākļiem.
9.sarunvaloda Ar pūlēm, grūtībām virzīt (ko).
9.1.Ar pūlēm, grūtībām teikt, runāt (ko).
Stabili vārdu savienojumiIzspiest pēdējo sulu; izspiest pēdējo zupu; spiest pēdējo zupu; spiest pēdējo sulu.
- Izspiest pēdējo sulu; izspiest pēdējo zupu; spiest pēdējo zupu; spiest pēdējo sulu; spiest visu sulu; spiest visu zupu; izspiest visu zupu; izspiest visu sulu sarunvaloda, vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa — likt strādāt tik daudz, ka zūd (visi) spēki; izkalpināt tā, ka zūd (visi) spēki
- Kā nasta spiež plecus; nasta spiež plecus idioma — saka par ilgstošām, nepārvaramām grūtībām
- Kurpe spiež sarunvaloda, frazeoloģisms — saka, ja kādam ir materiālas grūtības
- Nav spiesta lieta kolokācija — tas, ko veikt, darīt nav nepieciešams
- Nospiež kā slogs; spiež kā slogs; guļ kā slogs; uzguļas kā slogs; guļas kā slogs; māc kā slogs; nospiež kā lāsts frazēma — ļoti nomāc
- Nospiež sirdi kā slogs; nospiež sirdi kā akmens; spiež sirdi kā akmens; spiež sirdi kā slogs; spiež prātu kā slogs; spiež prātu kā akmens; nospiež prātu kā slogs; nospiež prātu kā akmens; spiež apziņu kā slogs; spiež apziņu kā akmens; nospiež apziņu kā slogs; nospiež apziņu kā akmens idioma — saka, ja kas ļoti nomāc, padara grūtsirdīgu, drūmu
- Spiest acis no pieres ārā (laukā); svilināt acis no pieres ārā (laukā); skaust acis no pieres ārā (laukā) — saka, ja kas grūti panesams, paciešams, ir sasniedzis ļoti augstu pakāpi
- Spiest nost sarunvaloda — 1. Nogalināt2. Ļoti mocīt fiziski vai psihiski
- Spiest pie zemes idioma — 1. Ietekmēt (kādu) tā, ka tas, parasti pakāpeniski, nonāk nevēlamā psihiskā vai fiziskā stāvoklī2. Nomākt, radīt bezcerību
- Spiež sirdi; spiež prātu; spiež apziņu idioma — saka, ja kas ļoti nomāc, padara grūtsirdīgu, drūmu
Avoti: LLVV, MLVV, TWN, Lfv
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bankas ir spiestas mainīt savu pieeju un kļūt par klientorientētām b a n k ā m.
- Lai izvairītos no ielenkuma, pretlielinieciskie spēki bija spiesti steigā atkāpties.
- Ā. Hitlera nesaprašanās ar vācu armijas ģenerālštābu spieda atlikt operācijas sākumu.
- Otrkārt, Personāla departaments bija spiests samazināt kursu un semināru skaitu.
- Kondensatori novietoti paralēli viens otram, vienā spiestās plates celiņa pusē.