Paplašinātā meklēšana
Meklējam spiest.
Atrasts vārdos (51):
- spiest:1
- spiest:2
- spiesta:1
- spiestin:1
- apspiest:1
- atspiest:1
- daspiest:1
- iespiest:2
- iespiest:1
- izspiest:1
- nospiest:1
- paspiest:1
- saspiest:1
- uzspiest:1
- spiestava:1
- spiesties:1
- spiestuve:1
- aizspiest:1
- pārspiest:1
- piespiest:1
- apspiests:1
- nospiests:1
- saspiests:1
- piespiests:1
- spiestuvele:1
- apspiestība:1
- atspiesties:1
- iespiestava:1
- iespiesties:1
- iespiestuve:1
- izspiesties:1
- nospiestība:1
- nospiesties:1
- paspiesties:1
- saspiestība:1
- saspiesties:1
- uzspiestība:1
- uzspiesties:1
- aizspiesties:1
- nepiespiests:1
- pārspiesties:1
- piespiestība:1
- piespiesties:1
- spiestavnieks:1
- daiļspiestuve:1
- dasaspiesties:1
- iesaspiesties:1
- nosaspiesties:1
- sasaspiesties:1
- nepiespiestība:1
- grāmatspiestuve:1
Atrasts vārdu savienojumos (9):
Atrasts skaidrojumos (1142):
- mulēt (No)spiest, (no)berzt.
- Salomona Heninga hronika 16. gs. vēstures avots, ko vācu valodā sarakstījis S. Henings (1528.-1589. g.), kurš 1554.-1662. g. bija pēdējā Livonijas ordeņa mestra G. Ketlera sekretārs, bet pēc tam hercoga padomnieks, iespiesta 1590. g. Rostokā, 1595. g. Leipcigā.
- pretiespiedums Abpusēji apspiestam papīram iespiedums uz otrās papīra puses, kad pirmā puse jau apspiesta.
- piengatavība Agrīnā (graudaugu, graudzāļu) gatavības pakāpe, kurā grauds ir elastīgs un saspiests izdala baltu masu.
- kompresijas aizdedze aizdedze darbmaisījuma pašuzliesmošanās rezultātā, kad darbmaisījums tiek saspiests līdz 3,5 MPa; parasti izmanto dīzeļmotoros
- norūķēt Aizliegt, novērst, izskaust, attālināt, izspiest, izstumt.
- drukas aizliegums aizliegums iespiest grāmatas u. c. darbus ar latīņu burtiem, bija spēkā 1865.-1904. g. Grodņas, Kauņas, Minskas, Viļņas un Vitebskas guberņā (t. sk. Latgalē)
- aizmergžt Aizspiest (aizvērt) acis.
- aizmērkšt Aizspiest.
- aizņiebt Aizspiest.
- aiztrīties Aizspiesties (ar pūlēm) garām citiem.
- anastatisks Anastatisks izdevums - atkārtots izdevums, kas iespiests reproducējot agrākā izdevuma tekstu ķīmiskā ceļā uz litogrāfijas akmens vai metāla.
- Jānis Bezzemis Anglijas karalis (no 1199; "John Lackland"; 1167.-1216. g.), iesauka cēlusies no tā, ka viņš neņēma no tēva nevienu lēni, 1215 bija spiests parakstīt Lielo brīvības hartu ("Magna Charta"), vērpa intrigas pret brāli Ričardu Lauvassirdi.
- smilšstrūklas aparāts aparāts cietu virsmu apstrādei ar smilšu strūklu, ko padod ar saspiestu gaisu; lieto stikla virsmu dekoratīvai apstrādei, ķieģeļu ēku virsmas tīrīšanai, metāla virsmu apstrādei
- pamīt Apspiest (kādu); nodarīt pāri (kādam).
- apdzēst Apspiest, apslāpēt (jūtas, to izpausmi, arī domas).
- apklusināt Apspiest, apslāpēt sevī (jūtas).
- aprakt Apspiest, apslēpt, apvaldīt (jūtas); atmest (domas, cerības).
- šaust Apspiest, mākt, darīt pāri.
- šaustīt Apspiest, mākt, darīt pāri.
- apslāpēt Apspiest, nomākt (centienus).
- noslāpēt Apspiest, nomākt (piemēram, cīņu).
- spīlēt apspiest, nomākt, mocīt
- apmiegt Apspiest, nomākt.
- apslēgt Apspiest, nomākt.
- žņaugot Apspiest, nomākt.
- valdīt Apspiest, pārvarēt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- valdīties Apspiest, pārvarēt savu psihisko vai fizioloģisko stāvokli, tā izpausmi.
- samākt Apspiest.
- likteņa pabērni apspiesti, ekspluatēti cilvēki; cilvēki, kam dzīvē neveicas
- nospiestība Apspiestība; nebrīve.
- spaidi Apspiestība.
- bārenis Apspiestie, ekspluatētie; bārabērni (2).
- bārabērns Apspiestie, ekspluatētie.
- ACEN Apspiesto Eiropas tautu asambleja (angļu "Assembly of Captive European Nations").
- sērdienis Apspiests, ekspluatēts cilvēks; bārabērns (1).
- nospīlēt Apspīlēt, nospiest.
- ērtības Apstākļi, stāvoklis, kad var justies viegli, nepiespiesti, netraucēti.
- vilkt jūgu apstākļu spiestam, darīt ko grūtu, smagu; pildīt nepatīkamu pienākumu
- spaidi Apstākļu, nosacījumu u. tml. kopums (sabiedrībā), kas neļauj brīvi dzīvot, rīkoties, rada apspiestību, tiesību ierobežojumus, nebrīvi.
- presēt Apstrādāt (ko) ar statisku spiedienu (bez triecieniem), lai, piemēram, mainītu (tā) formu, struktūru, palielinātu (tā) blīvumu, izspiestu (no tā) šķidrumu.
- ugunsatbalsts Apšaude, kas saskaņota ar spēku manevriem, lai iznīcinātu, neitralizētu vai apspiestu pretinieku.
- uzlikt iemauktus (kādam) apvaldīt, ierobežot kādu, piespiest pakļauties
- autohroms Apzīmējums krāsainām skatu pastkartēm, kad melni iespiestām autotipijām uzspiež, parasti 3-4 krāsainus toņus.
- neslavas celšana apzinātu nepatiesu otru personu apkaunojošu izdomājumu izplatīšana iespiestā vai citādā veidā pavairotā sacerējumā, kā arī mutvārdiem, ja tā izdarīta publiski
- griezties Ar asām šķautnēm, malām spiesties, urbties (kur iekšā).
- daiļspiestuve Ar attiecīgiem burtiem un mašīnām ierīkota spiestuve daiļdarbu pagatavošanai.
- patraikšīt Ar bluķi saspiest un izkult (labības nelielu daļu).
- metus Ar draudiem radītas bailes, lai piespiestu otru uz kādu darījumu.
- gāzbalons Ar gāzi pildīts metāla balons, kas parasti satur propānu-butānu vai metānu, šķidrā vai saspiestā veidā.
- izgrūst Ar grūdienu, spiedienu izvadīt, izspiest (parasti par mehānismiem).
- iemūdzīt Ar grūtībām iespraust, iebāzt, iedabūt; saņurdzīt; iespiest (zemē).
- sprantēt ar grūtībām un ar spēku bāzt, spiest (kur iekšā)
- iesprantēt Ar grūtībām un ar spēku sabāzt, saspiest (kur iekšā).
- iesprantēties Ar grūtībām un spēku iespiesties.
- uzsprengt Ar grūtībām uzbāzt, uzspiest.
- izsist Ar kauju piespiest (pretinieku) atstāt (pozīciju, objektu).
- dakāt Ar koka gabalu spaidīt, spiest.
- saspīlāt Ar koku piespiest, iespīlēt.
- krampiski Ar kopā saliktām rokām, ar kopā saspiestiem pirkstiem.
- iegulties Ar lielu spēku (parasti ar visa ķermeņa svaru) spiest (uz ko), vilkt (ko); iegult (3).
- iegult Ar lielu spēku (parasti ar visa ķermeņa svaru) spiest (uz ko), vilkt (ko); iegulties (4).
- datoru vīruss ar nolūku izveidota programma, kas spēj iespiesties citās programmās un tās iznīcināt
- nospringt Ar piepūli nospiest uz leju.
- uzsist Ar piesitienu (uz ierīces tastatūras) veidot (piemēram, vārdu, tekstu); strauji uzspiest (piemēram, zīmogu).
- rokraksta grāmata ar roku rakstīta grāmata (pirms iespiestajām grāmatām)
- pneimatiskais starteris ar saspiestu gaisu darbināms starteris
- pulsometrs Ar saspiestu gaisu darbināms tilpumsūknis, kas šķidrumu izspiež ar tvaiku, bet iesūc, izmantojot retinājumu, kas rodas, tvaikam kondensējoties darbkamerā; lieto ķīmijas, pārtikas rūpniecības u. c. uzņēmumos.
- iepāsēt Ar spēku iebāzt, iespraust, iespiest.
- perkalīns Ar spožu apretūru klāts, stipri impregnēts un spiests kokvilnas audums, ko lieto grāmatu iesiešanai.
- izraut Ar strauju rīcību izglābt, atbrīvot (no kā varas, apspiestības).
- izraut Ar strauju, spēcīgu kustību atbrīvot (kāda satvertu, kur iespiestu ķermeņa daļu).
- spiedogs Ar šādu priekšmetu uzspiestais vai iespiestais attēls, teksts; zīmogs (2).
- zīmogs Ar šādu priekšmetu uzspiestais vai iespiestais attēls, teksts.
- spaistot Ar tērauda spiedoga asajām malām izspiest uzlipnes u. c. darbus zināmās formās.
- aizsprengties Ar varu aizspiesties, aizspraukties citiem garām.
- paverdzināt Ar varu pakļaut, apspiest (tautu, valsti u. tml.).
- cirsties Ar varu spiesties cauri.
- kost ar zobiem tvert, spiest kaut ko, lai atdalītu daļu no tā
- Sanasars un Bagdasars armēņu mitoloģijā - eposā "Sasunas Dāvids" dvīņubrāļi, Covinaras dēli, kuri jau piecu sešu gadu vecumā bija īsti spēkavīri, bet bija spiesti bēgt no Bagdādes halīfa, pēc ilgiem klejojumiem viņi augstu kalnos nodibināja Sasunas valsti
- aeropjezoterapija Ārstēšana ar saspiestu vai retinātu gaisu.
- trešā pakāpe ASV lietots izteiciens par policijā pielietotajām pratināšanas metodēm vai nelikumīgu vardarbību pret aizturēto, lai piespiestu to atzīties.
- pastutēt Atbalstīt, atspiest (nedaudz).
- uzbalstīt Atbalstīt, atspiest.
- sasprensties atbalstīties, atspiesties
- atlaist Atbrīvot (muskuļus); izstiept, atspiest (kur) locekļus.
- atraisīties Atbrīvoties no bikluma, kļūt dabiskam, nepiespiestam.
- izspraidīties Atkārti izlocīties, izspiesties.
- aizspaidīt Atkārtoti aizspiest, atkārtoti spiežot, aizspiest (aizbāzt).
- bakstēt Atkārtoti pieskaroties, mazliet spiest, grūst (parasti ar ko tievu, smailu); bikstīt.
- stereotipa izdevums atkārtots grāmatas izdevums, kas iespiests bez izmaiņām
- klikšķināt Ātri nospiest un atlaist datorpeles pogu pēc tam, kad peles rādītājs novietots uz izvēlētā objekta vai izvēlētajā vietā.
- uzklikšķināt Ātri nospiest un atlaist datorpeles pogu pēc tam, kad peles rādītājs novietots uz izvēlētā objekta vai izvēlētajā vietā.
- iegulēt Atrodoties ilgāku laiku (uz kā), iespiest (to) uz iekšu, radīt (tajā) padziļinājumu, bedri (par priekšmetiem).
- augšlente Ātrspiedes lokšņu iznesējā ierīcē bezgalīgā lente, kas kopā ar apakšlenti iespiesto loksni no iespiežamā veltņa novada izlicējā.
- apakšlente Ātrspiedes lokšņu iznesējā ierīcē bezgalīgā lente, kas kopā ar augšlenti iespiesto loksni no iespiežamā veltņa novada izlicējā.
- atbalstīt Atsliet (pret ko), piesliet, piespiest (pie kā).
- balstīt Atsliet (pret ko), piesliet, piespiest (pie kā).
- aizspillēt Atspiest pret durvīm atspaidu, lai tās nevarētu atvērt.
- saremt Atspiest, atbalstīt.
- balstīties Atspiesties - par cilvēku, par cilvēka ķermeņa daļām.
- uzkačāties Atspiesties ar rokām (no zemes vai citas pamatnes).
- atlēties atspiesties pret kaut ko
- uzkukties Atspiesties, atbalstīties, noliekties.
- uzkūkties Atspiesties, atbalstīties, noliekties.
- uzkukt Atspiesties, atbalstīties, salīkt.
- atmesties Atspiesties, atslieties, atbalstīties.
- piezvilt Atspiesties, pieliekties.
- uzkūksties Atspiesties, uzgulties.
- uzkuknīties Atspiesties, uzliekties, noliekties.
- atkremties Atspiesties.
- atspriesties Atspiesties.
- saremties Atspiesties.
- badastreiks Atteikšanās ēst ar mērķi piespiest pretiniekus piekāpties prasībām.
- laso Attēlu rediģēšanas līdzeklis, kas ļauj izvēlēties neregulāru objektu, velkot ap to peli, kamēr peles poga nospiesta. Vilkuma līnija nav jānoslēdz, jo, kad peles poga tiks atbrīvota, abi līnijas gali automātiski savienosies.
- dialoģiskās attiecības attiecības, kurās netiek uzspiesta viena patiesība vai viens uzvedības modelis
- slogs Attiecīga smaguma priekšmets, ko liek (kam) virsū, lai (to) sablīvētu, saspiestu.
- atkārpināt Atturēt, spiest atpakaļ.
- aerogrāfija Audumu krāsošanas paņēmiens: krāsu uzsmidzina ar saspiestu gaisu un pulverizatoru (aerogrāfu).
- hidroautomāts Automātiska hidrauliska ierīce, kurā izmanto ūdens spiedienu saspiesta vai retināta gaisa iegūšanai, kā arī ierīce, ko lieto ūdens pacelšanai zināmā augstumā ar retināta vai saspiesta gaisa palīdzību.
- imprimatur Autora, izdevēja vai cenzora uzraksts kāda iespieduma darba pēdējai korektūrai, kas dod spiestuvei tiesību šo darbu iespiest.
- numurrinda Avīžu un grāmatu spiestuvēs rinda ar numuru un burtliča vārdu, ko mašīnas burtlicis novieto katras viņa saliktas slejas augšā un novelk kopā ar sleju aprēķina kontrolei.
- apbakstīt Bakstot piespiest (ar pirkstu vai smailu priekšmetu); iespiest caurumiņus (kam apkārt).
- gaisa balons balons ar saspiestu gaisu, kas izpilda balstiekārtas elastīgā elementa funkcijas
- gaisa balons balons ar saspiestu gaisu, ko izmanto automobiļa bremžu sistēmas vai citu sistēmu darbībai
- remties Balstīties, atspiesties.
- galindi Baltu ciltis: rietumgalindi (prūšu cilts) dzīvoja starp Goldapas un Narevas upi (Galindā); 12. gs. 1. p. bija spiesti atstāt savu nov. un aizklīst jātvingu un sembu zemēs; austrumgalindi dzīvoja Protvas baseinā (tag. Gagarinas, Možaiskas apkaimē); minēti Ipatija hronikās 1057. g. un 1147. g.
- šķūtēt Bāzt, iespiest.
- tūcīt Bāzt; spiest, spaidīt.
- torkretēšana Betonēšana, betona masu kārtās uzmetot uz betonējamās virsmas ar saspiesta gaisa enerģiju.
- torkretēt Betonēt (ko), betona masu metot uz (tā) virsmas ar saspiesta gaisa enerģiju.
- acs Biezputrā iespiesta bedrīte aizdara ielikšanai.
- dobele Biezputrā iespiests padziļinājums aizdara ieliešanai.
- smilšu blusas blusu veida kukaiņu kārtai piederīga dzimta ("Sarcopsyllidae"), ar sīku, sāniski saspiestu ķermeni, īsiem galvas taustekļiem un lēcēja tipa pakaļkājām, oliņas dēj smiltīs, kur attīstās un mitinās kāpuri, Latvijā nav sastopamas
- iebradāt Bradājot iespiest (kur iekšā).
- iebraukt Braucot iespiest (kur iekšā) - par transportlīdzekli.
- sciolto Brīvi, nepiespiesti, dabiski.
- liberamente Brīvi, nepiespiesti.
- cilvēkdrošība brīvība no bailēm un brīvība no trūkuma; ir divi pamataspekti: 1) neciest hroniskus draudus, piemēram, no pastāvīga bada, slimībām un apspiestības; 2) aizsargātība pret pēkšņām un negatīvām pārmaiņām ikdienā, darbavietā, mājās vai apkaimē; tiek skaidrota arī kā cilvēka prasme un vienlaikus gatavība risināt ikdienas problēmas, kas izraisa bažas
- izvaļīgs Brīvs, nepiespiests.
- sedlināji Brīvziedlapju divdīglapu augu dzimta, koki un krūmi, četršķautņainiem vai saspiestiem zariem, bez ērkšķiem, sarkanu ogu par augli.
- spiediens Bruņotā cīņā - neatlaidīga virzīšanās uz priekšu, lai piespiestu pretinieku atkāpties, padoties.
- tipotets Burtlicis grāmatu spiestuvēs.
- līniju burtnīca burtnīca, kuras lapās ir tipogrāfiski iespiestas taisnas, paralēlas, horizontālas līnijas; līnijburtnīca
- līnijburtnīca Burtnīca, kuras lapās ir tipogrāfiski iespiestas taisnas, paralēlas, horizontālas līnijas; līniju burtnīca.
- gumstīt Burzīt, spiest.
- nedziedāt Būt apspiestam.
- likt Būt par cēloni tam, ka (kāds) ir spiests, izjūt nepieciešamību (ko darīt, kā rīkoties).
- stindzināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) īslaicīgi zaudē nepiespiestību, nespēj justies brīvi, atraisīti.
- atspaidīt Būt par cēloni tam, ka tiek atspiests.
- krampt Būt par mazu, šauru un traucēt kustības (par apģērbu, apģērba gabaliem); spiest.
- stāvēt Būt rakstītam, iespiestam (kur); būt iekļautam (tekstā).
- dabūt Būt spiestam (ko darīt, izjust).
- korķakmens Būvmateriāls no zirņu lielumā sasmalcinātiem korķu atkritumiem, kas saistīti ar kaļķi, māliem, darvu vai azbestu, stipri saspiesti īpašās formās un izkaltēti.
- pneimocēlājs cēlājs, kuru darbina ar saspiestu gaisu
- cināties Celties, kā sūna, kad tā tiek saspiesta, pacelties.
- ēze Ceļa segumā, zemē u. tml. iespiesta sliede, ko ir izveidojuši transportlīdzekļa riteņi.
- rise Ceļa segumā, zemē u. tml. iespiesta sliede, ko ir izveidojuši transportlīdzekļa riteņi.
- kāpt uz kakla censties uzkundzēties, apspiest
- gņauzt Cieši aizvērt; spaidīt, saspiest.
- žņaugt Cieši apkļaujoties, spēcīgi spiest (parasti ķermeņa daļu) - piemēram, par apģērba gabalu.
- sažņaugt Cieši apņemt (ar ko), saspiest, arī sašaurināt.
- žņaugt Cieši aptvert un spēcīgi spiest (kāda) kaklu, lai pārtrauktu elpošanu, parasti nolūkā nonāvēt.
- iesist Cieši iekļaut, iespiest (kur, starp ko), lai saturētu; iežmiegt.
- iežmaugt Cieši iekļaut, iespiest (kur, starp ko), lai saturētu.
- iežmiegt Cieši iekļaut, iespiest (kur, starp ko), lai saturētu.
- iežņaugt Cieši iekļaut, iespiest (kur, starp ko), lai saturētu.
- iekost Cieši iespiest (kur iekšā zobus).
- iekost Cieši iespiest (kur zobus), satvert (ko zobos), parasti sasprindzinājumā.
- saspriest Cieši iespiest (rokas sānos).
- brankti Cieši piekļauts, saspiests.
- piedurt Cieši pieskarties (kādam ar ko asu, smailu), parasti, izraisot sāpju sajūtu; cieši piespiest (ko asu, smailu).
- piežmiegt Cieši piespiest (1).
- piežņaugt Cieši piespiest (1).
- pieplacināt Cieši piespiest (pie kā, kam klāt).
- piekļaut Cieši piespiest, arī pievirzīt, pielikt (pie kā, kam klāt).
- piemiegt Cieši piespiest.
- piekļauties Cieši piespiesties, pievirzīties, novietoties (pie kā, kam klāt).
- sažņaugt Cieši saņemt un saturēt, arī cieši saspiest.
- iekosties Cieši saspiest (ar zobiem).
- samiegt Cieši saspiest (parasti delnā).
- samiegt Cieši saspiest kopā (parasti lūpas, delnas).
- sakost Cieši saspiest kopā (zobus, lūpas), piemēram, sāpēs, fiziskā piepūlē, arī ēdot.
- sapoķēt cieši saspiest, sabāzt
- saspundēties cieši saspiesties
- sakņūpināties cieši saspiesties kopā
- sasprengties cieši saspiesties kopā
- sakļaut Cieši savirzīt, saspiest kopā (ķermeņa daļas vienu pie otras, arī ķermeņa dalās pie ķermeņa).
- spīlēt Cieši spiest (ķermeni, tā daļu), arī atrasties (ap ķermeni, tā daļu), izraisot spiedienu, spriegumu (par apģērbu, apaviem).
- kosties Cieši spiest zobus (kur iekšā), cenšoties atdalīt daļu.
- kost cieši spiest zobus (kur iekšā), parasti sasprindzinājumā
- miegt Cieši spiest, žņaugt.
- saspiest Cieši, stingri saņemt rokā, apņemt ar rokām (ko) un (parasti) spiest (to).
- žmiegt Cieši, stingri saņemt, arī spiest, spaidīt (ko).
- mīt Cilājot kājas (ejot, staigājot, arī stāvot uz vietas), spiest, skart (ko) ar tām.
- mežabrāļi Cilvēki, kas ilgāku laiku spiesti uzturēties mežos, slēpjoties no represijām, iesaukšanas naidīgas varas karaspēkā un piedaloties pretošanās un partizānu kustībā vai kādās citās no varas viedokļa noziedzīgās darbībās.
- politiskais institūts cilvēku pašdarbīga (brīvprātīga) vai uzspiesta vienošanās par sabiedriskās uzvedības kārtību
- mākt Cīnoties novājināt, piespiest atkāpties (pretinieku).
- naturale Dabiski, nepiespiesti.
- brīvs Dabisks, nepiespiests, bez sasprindzinājuma; arī nemākslots.
- svabads Dabisks, nepiespiests, nemākslots; arī atklāts, vaļsirdīgs; brīvs (5).
- plīst Dalīties atsevišķos gabalos, arī plaisāt, parasti tiekot stieptam, spiestam dažādos, pretējos virzienos.
- izspiešana Darbība --> izspiest.
- apspiešana Darbība, process --> apspiest.
- atspiešana Darbība, process --> atspiest.
- piespiede Darbība, process --> piespiest (1).
- saspiede Darbība, process --> saspiest(1).
- saspiede Darbība, process --> saspiest(3).
- spiešana Darbība, process --> spiest.
- izspiedējs Darītājs --> izspiest.
- piespiedējs Darītājs --> piespiest.
- spiedējs Darītājs --> spiest.
- fraktāļattēlu formāts datnes formāts tādu grafikas attēlu uzglabāšanai, kuri ir ievērojami saspiesti, izmantojot fraktāļus
- saspiešana reāllaikā datu saspiešana un atspiešana bez ievērojamiem apstrādes laika zudumiem, salīdzinot ar nesaspiesto datu apstrādi
- pumpēties Daudzkārt atspiesties ar rokām (no zemes vai citas pamatnes).
- elektroaerosolterapija Dažādu ārstniecisku maisījumu ieelpošana ar saspiesta gaisa un kameras ģeneratora palīdzību.
- palīgmašīnas Dažādu nozaru uzņēmumos mašīnas blakus darbu veikšanai, piem., papīra griežamā mašīna iespiestavā.
- karburēt Degvielu izsmidzināt ar saspiesta gaisa strūklu, lai panāktu pilnīgu un vienmērīgu sadegšanu.
- apspiests Divd. --> apspiest.
- nospiedošs Divd. --> nospiest.
- nospiests Divd. --> nospiest.
- piespiests Divd. --> piespiest.
- saspiests Divd. --> saspiest.
- spiedošs Divd. --> spiest.
- kūniņēdēji Divspārnu mušveidīgi kukaiņi, ar cietu, kaulainu, plakani saspiestu ķermeni, mazu galvu un īsiem taustekļiem, dzīvnieku parazīti.
- bunkšoņa Dobja, apspiesta skaņa.
- uzbraukt Draudēt, lai izspiestu vai panāktu kaut ko.
- vajāt Draudīgi tuvoties, uzbrukt, parasti, lai piespiestu (pretinieku) atkāpties, padoties, arī nogalinātu.
- uzmākties Draudīgi, naidīgi tuvoties, arī uzbrukt (kādam), parasti, lai piespiestu (to) atkāpties.
- mākties Draudīgi, naidīgi tuvoties; tuvojoties, uzbrūkot piespiest (pretinieku) atkāpties.
- drošs Drosmīgs; tāds, kas izturas brīvi, nepiespiesti (par cilvēku).
- rakstzīmju optiskā pazīšana drukātu rakstzīmju atpazīšana datorā, parasti mašīnraksta, tipogrāfiski iespiestus vai datora izdrukas fontus, un tiek attīstītas arī ar roku rakstītu tekstu atpazīšanas sistēmas
- būdzīties Drūzmēties, grūstīties, spiesties.
- blīvēties Drūzmēties, spiesties tuvu, cieši citam pie cita.
- burnīties Drūzmēties, spiesties.
- piedurt Durot (ar ko smailu, asu), cieši piespiest (pie kā, kam klāt).
- aizdzenāt Dzenājot piespiest attālināties, pazust.
- atdzenāt Dzenājot piespiest atvirzīties nost (no kā).
- aizdzenāt Dzenāt prom, dzenājot piespiest aizvirzīties (aiz kā, kam priekšā, līdz kādai vietai u. tml.).
- vitrināt Dziedāt, gavilēt; nepiespiesti, skaisti runāt.
- ierakt Dziļi iespiest (piemēram, seju spilvena).
- ielaist Dziļi iespiest, iegremdēt (kur iekšā).
- iekosties Dziļi iespiesties (kur iekšā) - par ko asu.
- ieurbties Dziļi iespiesties (piemēram, atmiņā, psihē).
- iezīsties Dziļi iespiesties, iesūkties (kur iekšā) - piemēram, par smaržām, krāsām.
- dobrs Dziļš, dziļi iespiests.
- turbodetanders Dzinējs, ko darbina saspiesta gāze; izmanto saldēšanas tehnikā.
- forsēt Dzīt lietas uz priekšu; uzspiest kaut ko darīt.
- litofagi Dzīvnieki, kas spēj ieurbties akmeņos (iežos), kā dažas gliemenes, kā arī daži tādi, kas ar atdalīto skābju palīdzību spēj iežos iespiesties (daži sūkļi, jūras eži).
- klarendons Ēģiptiešu burtu paveids, Oksfordas universitātes spiestuves "Clarendon-Press" burti.
- iemīt Ejot, staigājot radīt, izveidot (piemēram, taku), iespiest (pēdas).
- superekslibri Ekslibra veids uz grāmatu ārējiem vākiem, kad grāmatas īpašnieks atzīmēts ādas sējuma ārpusē ar iespiestu ģerboni, venzeli, vārda pirmiem burtiem utt.
- gāzturbīnu elektrostacija elektrostacija, kas aprīkota ar gāzturbīnām un izmanto akumulētu saspiestu gaisu
- kukurūzas eļļa eļļa, kas izspiesta no kukurūzas graudu dīgļiem
- aerolifts Ērlifts - ierīce šķidruma pacelšanai (gk. no urbumiem) ar saspiestu gaisu vai gāzi.
- kontaktkopēšana Fotoattēlu kopēšanas veids, kurā, eksponējot pozitīvo fotomateriālu caur tam piespiestu oriģināla negatīva vai pozitīva virsmu, iegūst negatīvam identiska izmēra pozitīvas fotokopijas.
- pārfotografēt Fotografēt (piemēram, fotoattēlu, arī iespiestu tekstu, rokrakstu), lai iegūtu (tā) fotogrāfiju, fotokopiju.
- pneimatiskās bremzes frikcijas bremžu sistēma, kuras darbībai un vadībai izmanto saspiestu gaisu
- elektropneimatiskās bremzes frikcijas bremžu sistēma, kuru darbina ar saspiestu gaisu, bet vada ar elektrību
- izelpas rezerves tilpums gaisa daudzums, ko cilvēks var izspiest no plaušām visdziļākās izelpas laikā
- līmspīles Galdnieka darbarīks, kas tur kopā saspiestas divas detaļas.
- hipsistenocefālija Galva ar augstu pauri, izspiestiem vaigu kauliem un prognātismu.
- entlāze Galvaskausa kompresijas lūzums ar iespiestiem kaula fragmentiem.
- izlicējs Gari koka skali pie ātrspiedēm iespiesto lokšņu uzķeršanai un izmešanai uz metiena galda; izmetējs.
- amencija Garīga slimība ar halucinācijām, nospiestu garastāvokli.
- sliegt Glausties, pieslieties, spiesties klāt.
- kamsāt Grābt, spiest.
- publikācija Grāmata, brošūra, arī raksts, kas iespiests grāmatā vai periodiskā izdevumā.
- paleotips Grāmata, kas iespiesta 16. gadsimta pirmajā pusē (t. i., no 1501. gada līdz 1550. gadam).
- ievadraksts Grāmatas sākumā iespiestais patstāvīgais raksts, kas raksturo publicējamo materiālu vai tā utoru.
- bibliolatrija Grāmatas, sevišķi Bībeles dievināšana; akla māņticīga pļaušanās uz iespiestu vārdu; neapšaubāma ticība tam.
- blankets Grāmatrūpniecībā formulārs, t. i. iespieduma darbs ar zināmu iespiestu tekstu (piem., pavadzīme, vekselis, kontrakts, kvīts u. c.), ko vēlāk papildina ar ierakstu vai parakstu.
- grāmatspiedējs Grāmatspiestuves īpašnieks, kas nodarbojas ar iespieddarbu pagatavošanu.
- kašēšana Grāmatu sietuvēs un kartonāžas rūpniecībā papes pārvilkšana, parasti no abām pusēm ar iespiestu vai neiespiestu papīru.
- perl Grāmatu spiestuvēs 5 punktu burtu grāds - viens no sīkākiem burtiem grāmatrūpniecībā.
- kolonels Grāmatu spiestuvēs 7 punktu lieli burti sludinājumu salikšanai.
- sajukas Grāmatu spiestuvēs apzīmējums dažāda veida nepareizi iejauktiem burtiem salikumā.
- skitogens Grāmatu spiestuvēs ar glicerīnu un ciļņošanu veidots ādas surogāts.
- lūžņi Grāmatu spiestuvēs bojātu svina burtu, līniju u. c. tipogrāfiskā svina materiāla atkritumi, ko lieto jauna materiāla liešanai.
- formējums Grāmatu spiestuvēs brošētām grāmatām vāku malu pārlaišana visām trim pusēm, grāmatu iepriekš apgriežot.
- atspraudene Grāmatu spiestuvēs burtenes atspraužamo burtu novietošanai starp koka līstēm.
- fraktūrburti Grāmatu spiestuvēs burti ar lauztiem stūriem, kas attīstījušies no mūku rakstīiem gotiskiem burtiem.
- pierīkojums Grāmatu spiestuvēs iespiežamās formas sagatavošana spiedumam, sevišķi augstāko un zemāko daļu izlīdzināšana vienmērīgam iespiedumam.
- finālburti Grāmatu spiestuvēs īpaši burti rindu īpatnējai atdzīvināšanai; lieto gk. daiļdarbu salikumos vārda vai rindas beigās.
- krāsmente Grāmatu spiestuvēs koka rokturī iestiprināts, uz apakšu plats nazis krāsu maisīšanai un izberšanai pirms iespiešanas.
- piepapēšana Grāmatu spiestuvēs mašīnu iesējumā sašūto un apgriezto grāmatas bloku iestiprināšana vākos.
- liktuve Grāmatu spiestuvēs no pārējām telpām atdalīta telpa, kurā nodarbināti burtliči.
- ielaidējs Grāmatu spiestuvēs palīgstrādnieks iespiežamo lokšņu ielaišanai mašīnā.
- kopošana Grāmatu spiestuvēs salikto sleju sadalīšana lappusēs, pieliekot lappušu skaitļus, piezīmes utt.
- izlaidums Grāmatu spiestuvēs salikumā burtliča izlaisti burti, vārdi vai teikumi.
- atdalis Grāmatu spiestuvēs slēdzenis, kura platums - līdzīgs attiecīga burta grāda biezumam un šķērsgriezums dod kvadrātu.
- gludulis Grāmatu spiestuvēs un tipogrāfijās ap 16 cm garš un dažus cm plats plakans, gluds kaula rīks iespiesto papīra lokšņu nogludināšanai lokot.
- kolumna Grāmatu spiestuvēs veselas lappuses salikums.
- briljants Grāmatu spiestuvēs vismazākais (3 punktu) burts.
- ēsties Grauzties, spiesties (kur iekšā, kam cauri) - piemēram, par parazītiem.
- Pēlejs grieķu mitoloģijā - Aiaka dēls, Ahilleja tēvs, kurš nejauši nogalināja savu pusbrāli Foku, bija spiests bēgt, un arī turpmāk piedalījās dažādos piedzīvojumos
- Tēdejs grieķu mitoloģijā - Aitolijas valdnieka Oineja dēls, Diomēda tēvs, nogalinājis (iespējams, ka negribot) kādu radinieku, viņš bija spiests bēgt no mājām un atrada patvērumu pie Argosas valdnieka Adrasta, piedalījās septiņu vadoņu karagājienā pret Tēbām
- Alkmaions Grieķu mitoloģijā - epigoņu karagājiena vadonis, kas pret savu gribu bija spiests piedalīties septiņu valdnieku karagājienā pret Tēbām.
- Kalipso Grieķu mitoloģijā - nimfa, titāna Atlanta un okeanīdas Pleiones meita, galējo rietumu salas Ogigijas valdniece, kas septiņus gadus nelaida prom no salas Odiseju, taču nespēja viņu piespiest aizmirst dzimteni.
- Faetonts Grieķu mitoloģijā - Saules dieva Hēlija un okeanīdas Klimenes dēls, kurš neprasmīgi vadīja Hēlija kaujas ratus un Zevs bija spiests viņu nogalināt.
- Teoklimens grieķu mitoloģijas varoņeposā "Odiseja" - pareģotājs no Argosas, kas spiests atstāt dzimteni, jo izdarījis slepkavību, patvērumu viņam dod Tēlemahs (Odiseja un Pēnelopes dēlu) un aizved uz Itaku, kur viņš pareģo drīzu Odiseja atgriešanos, bet pēnelopes preciniekiem - neizbēgamu bojāeju
- gāzstatiskais gultnis gultnis, kura nestspēju rada ievadītā saspiestā gaisa vai citas gāzes statiskais spiediens
- iegulēt Guļot (uz kā), iespiest (to) uz iekšu, radīt (tajā) bedri.
- apgulēt Guļot saspiest, nospiest (sivēnus) - par sivēnmāti.
- familjaritāte Ģimenīga, mājīga, nepiespiesta izturēšanās.
- familjars Ģimenīgs, mājīgs, nepiespiests.
- hidrauliskais akumulators hidroakumulators; akumulators, kurā uzkrāj hidraulisko enerģiju, ko pēc tam var izmantot (piem., uzkrāj ūdeni paaugstināta līmeņa tilpnē; uzkrāj tvertnē eļļu ar augstu spiedienu, ko uztur ar slogu, atsperi vai saspiestu gāzi); bieži izmanto aviācijas un citās hidroiekārtās
- sati Hinduisma paraža, kur atraitne, bieži vien sabiedrības un ģimenes spiesta, izdara pašnāvību, pati iekāpdama vīra bēru sārtā.
- aizsprengt Iebāzt (iespiest) ar varu aiz kaut kā.
- iespriest Iebāzt, iespiest (kur iekšā).
- iemurdzīt Iebāzt, iespiest.
- iespraukt Iedabūt, iespiest (spraugā, šaurā vietā, starp ko).
- apspiesto pedagoģija iedrošinošs, apspiestību mazinošs skatījums uz sabiedrību, fokusējoties uz skolotāja un skolēna līdzvērtīgām attiecībām mācību procesā
- pneimoiekārta iekārta, ar ko veic vajadzīgās mehāniskās darbības ar saspiestu gaisu vai citu gāzi; uzbūvē vienkārša, ugunsdroša un sprādziendroša iekārta; galvenās sastāvdaļas ir kompresors, saspiestas gāzes tilpne, pneimodzinēji un attiecīgie vadības un kondicionēšanas aparāti; pneimatiskā iekārta
- pneimopiedziņa Iekārtu komplekss mašīnu (aparātu) darbināšanai ar saspiesta gaisa (retāk - gaisa plūsmas) enerģiju.
- aizdedzes svece iekšdedzes motoros ieskrūvēta aizdedzes ierīce ar 2 elektrodiem, starp kuriem radusies dzirkstele vajadzīgajā brīdī aizdedzina cilindrā saspiesto degmaisījumu
- gāzdegviela Iekšdedzes motoru degviela, parasti saspiesta dabasgāze - metāns ar spiedienu līdz 20 MPa vai sašķidrināts propāna un butāna maisījums ar spiedienu līdz 1,6 MPa.
- iespeķot Ielikt, iespiest speķa, arī sīpolu, ķiploku, burkānu gabaliņus īpaši iegrieztās vietās (cepamā, sautējamā gaļas gabalā).
- iežmiegt Ieraut, iespiest (starp kājām asti) - par dzīvniekiem.
- rokas lote ierīce dziļuma noteikšanai (mērīšanai), kas sastāv no noteiktās iedaļās sadalītas garas līnes un svina atsvara ar iedobu apakšdaļu (tajā iespiesti liellopu tauki, pie kuriem pielīp grunts paraugi)
- aerogrāfs Ierīce krāsas izsmidzināšanai ar saspiestu gaisu; lieto tekstilrūpniecībā, poligrāfijā, scenogrāfijā, grafikā, keramikas izstrādājumu dekorēšanai u. c.
- manodetanders Ierīce saspiestas gāzes spiediena samazināšanai, liekot gāzei plūst no viena trauka (balona) otrā; lieto gk. metināšanā.
- strūklas aizspārns ierīce spārna cēlējspēka palielināšanai, izmantojot saspiesta gaisa strūklu no spraugām spārna astes malās
- ērlifts Ierīce šķidruma pacelšanai ar saspiestu gaisu vai gāzi.
- bremžu krāns ierīce, kas vada saspiestā gaisa padevi no resivera uz transportlīdzekļa bremžu kamerām
- pneimatika Ierīču, iekārtu kopums, kuras rada saspiestu gaisu, retāk citu gāzu maisījumu, vai gāzi, vai kuras darbina ar saspiestu gaisu, retāk citu gāzu maisījumu vai gāzi.
- rezonanses frekvence ierosinošā spēka frekvence, ar kuru uzspiesto svārstību amplitūdai ir maksimālā vērtība
- nonparelis Iespiedburti, kuru biezne ir 6 punkti (2,256 mm); ar šādiem burtiem iespiests teksts.
- kopiespiedums Iespiedums, kur vairākas krāsas iespiestas viena uz otras.
- nodrukāt Iespiest (2) (1).
- iekniebt Iespiest (ko starp ko).
- piedrukāt Iespiest (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- iekost Iespiest (ko) starp zobiem.
- iemiegt Iespiest (kur iekšā), piespiežot (pie kā).
- iespriest Iespiest (piemēram, rokas sānos, galvu rokās).
- iespraust Iespiest (piemēram, rokas sānos).
- iemiegt Iespiest (starp ko).
- drukavāt Iespiest (tekstu).
- iedrukāt Iespiest 2 (1).
- iespaust Iespiest 2.
- iebučot Iespiest skūpstu (piemēram, delnā).
- izdot Iespiest un laist klajā, publicēt (grāmatas, laikrakstus u.tml.).
- apbadīt Iespiest, iebakstīt (ko visapkārt, parasti kādā spraugā); apbakstīt.
- izdungāt Iespiest, iedauzīt; padarīt bedrainu, izdangāt.
- iemaidzīt Iespiest, iedzīt.
- iebuktēt Iespiest, ieliekt.
- iestampāt Iespiest, iestumt (kur iekšā).
- iegumstīt Iespiest, ietūcīt.
- ietvert Iespiest, ievērt.
- iezmaugt Iespiest, iežņaugt.
- saspraust Iespiest, parasti cieši (rokas sānos).
- saslēgt iespiest, saspiest
- iedarīt Iespiest, saspiest.
- driķēt Iespiest.
- drukāt Iespiest.
- ieslogot Iespiest.
- iesprandzēt Iespiest.
- iesprengt Iespiest.
- iesprenkt Iespiest.
- iesprūdīt Iespiest.
- iestilpēt Iespiest.
- uzdriķēt Iespiest.
- ievilkums Iespiesta teksta rindas atvirzījums no malas (rindkopas sākumā).
- skrejlapa Iespiesta vai ar roku rakstīta lapa, kuras, parasti īsam, tekstam ir aģitējoši informatīvs saturs.
- atspraust Iespiestās burtu rindas novietot atpakaļ attiecīgās vietās atspraudenēs.
- iesprandzēties Iespiesties (iežņaugties).
- ieēsties Iespiesties (kā virsmā) tā, ka grūti noņemt, atdalīt (par vielām, netīrumiem).
- iekosties Iespiesties (kādā materiālā), cieši saistīties (ar to) - par krāsām, ķīmiskām vielām.
- ieurbties Iespiesties (kur iekšā) - par dzīvnieku dzeloņiem, taustekļiem u. tml.
- iegriezties Iespiesties (kur iekšā) - parasti par ko asu, šķautņainu.
- iegrauzties Iespiesties (kur iekšā) - piemēram, par ciešu apsēju, par ko asu.
- iesūkties Iespiesties (kur iekšā) - piemēram, par gāzēm, smaržām.
- iegrimt Iespiesties (mīkstā, staignā, irdenā u. tml. virsmā), pārvietojoties (pa to), novietojoties (uz tās).
- samieties iespiesties (par vairākiem objektiem)
- aizagriezties Iespiesties (parasti par ko asu, raupju).
- iespriesties Iespiesties (piemēram, iestāties, iesēsties kur iekšā).
- iesagrauzties Iespiesties (piemēram, par ciešu apsēju, par ko asu).
- iesatriekšties Iespiesties un norīvēt, noberzt.
- pasprūst Iespiesties zem kaut kā un iestrēgt.
- iežņaugties Iespiesties, iegriezties (kur iekšā) - par cieši savilktu auklu, jostu u. tml.
- izsprudzināties Iespiesties, iespraukties.
- iespringt Iespiesties, iesprūst.
- iesakosties Iespiesties, iesūkties kādā materiālā (par krāsu).
- difundēt Iespiesties, iesūkties, sajaukties difūzijas ceļā (par vielām); izplatīties uz visām pusēm (par vielām).
- penetrēt iespiesties; izkļūt vai izsūkties cauri
- iemākties Iespiesties.
- iemiegties Iespiesties.
- iesaspiesties Iespiesties.
- iesprūdīties Iespiesties.
- iesprudzināties Iespiesties.
- brošēšana Iespiesto lokšņu (papīra lapu) apstrādāšana, gatavojot brošūras, žurnālus un grāmatu blokus.
- oblātorija Iespiests cirkulārs ar vēstījumu par jauna tirdzniecības nama dibināšanu vai jau pastāvoša pārgrozīšanu.
- posters Iespiests mākslinieciski dekoratīvs plakāta tipa darinājums (parasti žurnāla vidējā atvērumā vai kā tā pielikums); posteris.
- iespiestava Iespiestuve.
- virsiespiedējs Iespiestuves vadītājs, faktors.
- iesprengties Iespraukties, iespiesties.
- iežņaugties Iespraukties; arī iespiesties.
- iespalēt Iestumt, iespiest, iegrūst.
- iežmaugt Ietverot no visām pusēm, cieši iekļaut, iespiest (kur iekšā priekšmetu).
- iežmiegt Ietverot no visām pusēm, cieši iekļaut, iespiest (kur iekšā priekšmetu).
- iežņaugt Ietverot no visām pusēm, cieši iekļaut, iespiest (kur iekšā priekšmetu).
- spīlēt Ievietot (ko) spīlēs (1), lai (to), piemēram, saspiestu, noturētu kādā stāvoklī.
- sējvadziņa ievilkts vai iespiests padziļinājums augsnes virskārtā sēklu ievietošanai
- iespiest Ievirzot, iebāžot (kur iekšā), panākt, ka tiek stingri, cieši iestiprināts; stingri saspiest (ko iebāztu, ievirzītu kur iekšā).
- samuities Ilgāku laiku nepārtraukti šurp un turp spiesties (pūlī).
- samūdēt Ilgāku laiku nepārtraukti, apspiesti kaukt, maurot.
- novāļot Ilgāku laiku, daudz vāļājoties nospiest pie zemes, saplacināt, noblīvēt.
- aizciesties Ilgi aizturēt, apspiest sevī kādu vēlēšanos; ilgi gribēt ko, bet neiespēt.
- eirignāts Indivīds ar platu seju un izspiestiem vaigu kauliem.
- uzdruka Informācija, kas ir uzdrukāta vai uzspiesta uz kartes vai plāna papildus sākotnēji uzdrukātai informācijai, lai pievērstu uzmanību datiem, kam ir īpaša nozīme vai kas ir paredzēti īpašiem mērķiem.
- pneimatiskais pasts īpašās patronās ieliktas korespondences aizvadīšana pa cauruļu sistēmu, izmantojot saspiestu vai retinātu gaisu
- skriukšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets, sakaltis tiek kosts, spiests; kriukšķis.
- kriukšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets, sakaltis tiek kosts, spiests.
- krikšķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts.
- skraukšis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls; kraukšķis.
- skraukšķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls; kraukšķis.
- kraukšķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls.
- skraušķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls.
- skrapsts Īslaicīgs, ass, samērā skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts arī ļa dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu; skrapšķis.
- skrapšķis Īslaicīgs, ass, samērā skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī ja dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu; skrapsts.
- skrakšķis Īslaicīgs, ass, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts; krakšķis.
- krakšķis Īslaicīgs, ass, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts.
- kompendiozs Īss, saspiests; konspektīvs.
- noknaibīt Īsu brīdi vairākkārt spiest (lūpas, mēli) ar zobiem.
- iztrenkt Izdzīt (pretinieku), piespiest atkāpties.
- iztriekt Izdzīt (pretinieku), piespiest atkāpties.
- apgulšņāt Izgulēt, guļot nospiest.
- izgumbāties Izliekties, izspiesties.
- izgumboties Izliekties, izspiesties.
- izkāst Izmantot, izspiest; izdabūt (naudu).
- noslīcināt asinīs iznīcināt, masveidā nogalinot, sagraut, nežēlīgi apspiest
- pāržmaugt Izspiest (cauri).
- noskalpēt Izspiest augstu cenu.
- noplēst piķi izspiest naudu
- reketēt Izspiest naudu ar draudiem, iebaidīšanu vai vardarbību.
- likt uz ausīm izspiest naudu; aplaupīt
- terorizēt Izspiest naudu.
- izmiegt Izspiest no kurienes.
- izgnauzt Izspiest, izgriezt (kā mitru veļu).
- izspanderēt Izspiest, izgrūst.
- izslaukt Izspiest, izkrāpt naudu vai mantu.
- izmurkšīt Izspiest.
- izspaudīt Izspiest.
- uzmiegt Izspiest.
- izkosties Izspiesties cauri (kam), caur (ko) - parasti par vielu.
- izblinzt Izspiesties uz āru.
- izgumt Izspiesties, izliekties.
- izkļauties Izspiesties.
- izspriesties Izspiesties.
- izspogot Izsūkties, izspiesties ārā.
- likt Izturēties, rīkoties, runāt tā, ka (kāds) ir spiests (ko darīt), ar savu izturēšanos, rīcību, runu piespiest (kādu ko darīt).
- izdruka Izvadierīces iespiestais teksts, kas satur programmu tās sākotnējā vai translētajā formā, kā arī norāžu tabulas, diagnostikos ziņojumus un citu informāciju, ko pieprasa lietotājs.
- izvelkamā izvēlne izvēlne, kuras vārds ir izvēļņu joslā un kura parādās displeja ekrānā izvērstā veidā, ja lietotājs to izvēlējies, izmantojot peli, tā ir redzama displeja ekrānā tikmēr, kamēr peles poga ir nospiesta
- izvelbt Izvirzīt, izspiest (uz āru acis).
- censors Jaunākos laikos valsts ierēdnis, kura uzdevums lūkot cauri visas iespiestās vai tikai vēl iespiežamas grāmatas, lai izzinātu, vai tanīs neatrodas kaut kas pret pastāvošiem likumiem.
- justies kā mājās justies labi, brīvi, nepiespiesti
- justies kā zivij sausumā (arī uz sausuma) justies nedroši, piespiesti, nebrīvi (kādos apstākļos)
- justies kā zivij ūdenī justies nepiespiesti, brīvi (kādos apstākļos)
- jauniespiedums Kāda agrāk iespiesta drba jauns iespiedums.
- krikšins Kāds, kurš mēģina apspiest smieklus; krikškans.
- krikškans Kāds, kurš mēģina apspiest smieklus.
- izknakstīt Kādu laiku spiest, žņaugt (netikli aizskarot ar rokām).
- platiknēmija Kājas lielā kaula stilba saspiestība, kas rodas no ilgstošām pārslodzēm.
- rebūcijas Kaktusu dzimtas ģints ("Rebutia"), Latvijā audzē kā telpu puķes - mazi, plakani, saspiesti pundurkaktusi, līdz 6 cm diametrā, 3-5 cm augsti, ātri un bagātīgi zied, viegli audzējami.
- saistīšana Karaspēka darbība, lai apturētu, aizturētu vai ielenktu pretinieka spēkus, kā arī lai piespiestu pretinieku iesaistīt papildu spēkus darbībai noteiktā iecirknī ar nodomu nepieļaut šo spēku atiešanu un iesaistīšanu citā vietā.
- anaglifiskā karte karte, kas iespiesta divās savstarpēji papildinošās krāsās ar tādu paralaktisku novirzi, lai abas krāsas veidotu stereopāri; karte, kas projicēta datora ekrānā caur polarizācijas filtriem
- kolapsēt Katastrofāli saspiesties sava gravitācijas lauka ietekmē (par zvaigznēm).
- diktēt Kategoriski pavēlēt (ko), arī uzspiest, noteikt (ko).
- vakats Katra neapspiesta grāmatas lapa; baltpuse.
- baltpuse Katra neapspiesta lappuse, ko burtlicis saliek iespiežamai formai aiz titullapas u. c.
- zlaņķis Kaut kas mitrs, saspiests.
- makņa Kaut kas saspiests.
- diktāts Kaut kas uzspiests (piemēram, prasības, noteikumi).
- raskoloķ Kaut ko paņemt, piespiest atzīties.
- raskruķiķ Kaut ko paņemt, piespiest atzīties.
- una corda klavieru spēlē nozīmē piespiest kreiso pedāli
- gvelgt Kliegt ar aizspiestu kaklu.
- iespiedkļūda Kļūda iespiestā tekstā.
- atraisīties Kļūt dzīvam, nepiespiestam (par sarunām, jautrību).
- pieplakt Kļūt plānākam (piemēram, tiekot spiestam, grūstam) - parasti par (kā) kārtu, slāni.
- atsamities Kļūt sāpīgam, pārvietojoties tiekot spiestam pret ko cietu (par ķermeņa daļu), daudz staigājot vai arī ejot.
- saplakt Kļūt tādam, kam samazinās apjoms (parasti augstums, biezums), zūdot vai pārvēršoties kādām sastāvdaļām, arī tiekot saspiestam.
- nocietēt Kļūt tādam, ko ir grūti saliekt, saspiest, apstrādāt (par augiem, to daļām).
- sacietēt Kļūt, parasti viscaur, tādam, ko ir grūti saliekt, saspiest (piemēram, par audiem, ķermeņa daļām).
- sacietēt Kļūt, parasti viscaur, tādam, ko ir grūti saliekt, saspiest, arī apstrādāt (par augiem, to daļām).
- apknaibīt Knaibot saspiest (vairākās vietās vai visapkārt).
- knaidīt Kniebjot saspiest.
- tokamaks Kodoltermisks reaktors, kurā plazmas strūkla tiek ieslēgta torā 1(1) un saspiesta ar magnētisko lauku.
- lāzers koherenta, monohromatiska starojuma ģenerators (avots), kas savā darbībā izmanto gaismas inducēto (uzspiesto) emisiju - procesu, kad sākotnējais fotons, mijiedarbojoties ar aktīvās vides ierosinātu atomu vai molekulu, inducē šā atoma vai molekulas atgriešanos zemākā enerģētiskā stāvoklī, izstarojot sekundāro fotonu; optiskais kvantu ģenerators
- Vetseke Kokneses valdnieks 13. gs. (lat. "Vetseke, Viesceka, Vesceka"), minēts Indriķa hronikā un saukts gan par karali ("rex"), gan valdnieciņu ("regulus"), 1208. g. bija spiests atstāt Koknesi un doties uz Krieviju, 1224. g. ar savu karadraudzi piedalījās Tērbatas aizstāvēšanā pret krustnešiem un tika nogalināts; Novgorodas hronikā - Vjačko.
- pāreja pareizticībā konversijas kustība Vidzemes guberņā 19. gs. 40. gados, kad zemnieki cerībā uz labākiem apstākļiem pārgāja "cara ticībā", kas no 1845. g. noritēja tik masveidīgi, ka 1848. g. valdība bija spiesta uz laiku to aizliegt
- melnais caurums kosmisks objekts, kas var izveidoties tik lielas saspiešanās rezultātā, ka ļoti stiprais gravitācijas lauks, kas rodas, masai sablīvējoties, neizlaiž no saspiestā apgabala nedz gaismu, nedz kādu citu starojumu vai daļiņas, izņemot gravitonus
- iekost Kožot iespiest zobus (kur iekšā).
- iekosties Kožot iespiesties (kur iekšā, parasti dziļi) - par zobiem.
- sažņirgties Krampjaini un čirkstot saspiesties kopā.
- klīdināšana Krāsu fabrikās un spiestuvēs sauso krāsu samalšana un sajaukšana ar pernicu speciālās mašīnās.
- pseidolabrocis Kreilis, kurš spiests darboties ar labo roku.
- sociālrevolucionāri Krievijā 1901. g. nodibināta un pēc 1917. g. revolūcijas padomju valdības apspiesta atsevišķa sociālistu partija - eseri.
- knipis Kustība - saliekta un kopā saspiesta īkšķa un rādītājpirksta vai viduspirksta strauja iztaisnošana vai pārvilkšana īkšķim.
- berzties Kustībā skarties, spiesties klāt (pie kā); berzēties (1).
- rīvēties Kustībā vairākkārt skarties, spiesties (pie kā); berzēties (1); berzties (1).
- berzēties Kustībā vairākkārt skarties, spiesties (pie kā).
- izkutināt Kutinot vai bakstot piespiest iznākt, izdabūt ārā.
- iespīrēties Ķepurojoties kaut kur nostiprināties, atspiesties.
- savilkšanās kamoliņā ķermeņa stāvoklis, kurā tā daļas maksimāli tuvinātas viena otrai - ķermenis saliekts gūžas locītavā, kājas saliektas, ceļi izvērsti plecu platumā (papēži kopā), viennosaukuma roka aptver apakšstilbu tā vidū (elkoņi piespiesti), mugura apaļa, galva noliekta uz priekšu
- Bābeles gūsts Laika periods 1309.-1377. g., kad pāvesti bija spiesti uzturēties Aviņonā (t. s. "Aviņonas gūsts").
- veidlapa Lapa ar iespiestu iestādes, uzņēmuma, organizācijas nosaukumu (piemēram, korespondencei, uzziņām).
- kladocera Lapkājvēžu kārtas apakškārta ("Cladocera"), sīki vēži, no sāniem saspiests ķermenis, ko ietver hitīna čaula, \~380 sugu; Latvijā konstatēts 11 dzimtu, 83 sugas, no tām 5 sugas jūrā; saldūdens planktons, vērtīga zivju barība.
- salēkāt Lēkājot saspaidīt, saspiest.
- šaržēts leperis leperis ar iespiestiem abrazīvā materiāla graudiem
- eksplozīvs slēdzenis līdzskanis, kuru izrunājot saspiestais gaiss, vājinoties spriegumam šķēršļa veidošanās vietā, pēkšņā slēguma pārrāvumā ar eksplozijai līdzīgu troksni izlaužas ārā.
- uvulārie līdzskaņi līdzskaņi, kuru artikulācijas centrs ir ūkā un mīkstajās aukslējās (tās tiek piespiestas pie mēles pakaļējās daļas)
- dakoti Lielākā siu cilšu indiāņu grupa Z-Amerikā, agrāk apdzīvoja lielas teritorijas ap Misūri; 17. gs. tika atspiesti prērijā.
- pinca Lieldienu maize no rauga mīklas ar dziļi iespiestu krustu vidū.
- spiedliešana liešanas tehnoloģija, kurā metāla veidnēs šķidro materiālu (metālu, polimēru) iepilda ar spiedienu, izmantojot virzuli, saspiestu gaisu vai ekstrūderu
- čipa Lieto savienojumā "čipa, čapa", lai atdarinātu dobju, ritmisku, apspiestu troksni.
- čapa Lieto, lai atdarinātu dobju, apspiestu troksni.
- kriukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets, sakaltis tiek kosts, spiests.
- kraukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, paklusu troksni, kas rodas, ja lūst vai tiek spiests, piemēram, kas plāns, ciets, trausls.
- krikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts.
- skraukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls; krauks.
- skrap Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā skalu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī ja dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu.
- skrapš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā skalu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī ja dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu.
- skrakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts; krāks.
- krakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts.
- nu ko lieto, norādot uz pieļāvumu, piespiestu atzīšanu
- saukt pie kārtības likt (kādam), piespiest (kādu) pārtraukt, izbeigt nelikumīgu, nepareizu darbību, rīcību
- slogot Likt (kam, piemēram, vielai, materiālam) virsū slogu, lai (to) sablīvētu, saspiestu; likt kam, piemēram, vielai, materiālam, virsū slogu, lai sablīvētu to (traukā, tilpnē u. tml.).
- kliedzināt Likt, piespiest kliegt; brēcināt bērnu.
- nolecināt Likt, piespiest nolēkt.
- pārlecināt Likt, piespiest pārlēkt.
- rāpināt likt, piespiest rāpot (vajadzīgajā virzienā)
- samaldināt Likt, piespiest, zaudēt orientāciju (uz kādu laiku).
- aizstatīt Likt, piespiest.
- speķot Likt, spiest speķa, arī sīpola, ķiploka, burkāna gabaliņus īpaši iegrieztās vietās (cepamā, sautējamā gaļas gabalā).
- signēts Likumīgi apstiprināta grāmatas izdevēja vai spiestuves tirdzniecības zīme, ko iespiež titullapā vai arī grāmatas beigās un uz vāka; senāk privātpersonas zīmogs.
- Arhimēda likums likums, pēc kura šķidrums vai gāze uz tajā iegremdētu ķermeni darbojas ar vertikālu cēlējspēku, kas vienāds ar ķermeņa izspiestā šķidruma vai gāzes smaguma spēku
- maslaboiņa Linsēklu eļļas spiestuve.
- brošēt Locīt, komplektēt, sastiprināt iespiestās loksnes, lai izveidotu brošūru vai grāmatas bloku.
- bumba Lodveida priekšmets (sportam, vingrošanai, rotaļām), kas izgatavots no elastīga materiāla un pildīts ar saspiestu gaisu.
- sakļauties Ļoti cieši piespiesties vienam pie otra.
- sastuķēt ļoti cieši sabāzt, saspiest kopā
- kā siļķes mucā ļoti cieši, ļoti tuvu cits pie cita (parasti par cilvēkiem vai dzīvniekiem); ļoti saspiesti
- kā (vēža) spīlēs Ļoti cieši, spēcīgi (tvert, spiest u. tml.).
- kā vēža spīlēs Ļoti cieši, spēcīgi (tvert, spiest u. tml.).
- kā ar maiglēm, arī kā maiglēs ļoti stipri (piemēram, spiest)
- iebāzt Ļoti tuvu pielikt, piespiest (pie kā), iespiest (kur, piemēram, galvu, degunu).
- piebāzt Ļoti tuvu pievirzīt, arī piespiest (ķermeņa dalu pie ka, kam klāt).
- lasīšana Mācību priekšmets - rakstīto, iespiesto tekstu uztveršanas prasmes apgūšana, tekstu atstāstīšana un analizēšana.
- ļammāt Maisīt kopā (bez noteikta samēra, attiecībām biezā masā), arī šķaidīt, spiest u. tml. (biezā masā).
- ļemmāt Maisīt kopā (bez noteikta samēra, attiecībām biezā masā), arī šķaidīt, spiest u. tml. (biezā masā).
- dempinga cena mākslīgi pazemināta preču pārdošanas cena, ko lieto kā līdzekli, lai piespiestu konkurentus bankrotēt un palielinātu savu preču noietu
- Prokrusta gulta mākslota, uzspiesta norma, kurai kaut ko cenšas ar varu pielāgot
- pneimomašīna Mašīna (piem., pneimocilindrs, pneimomotors, vakuumsūknis, kompresors, ventilators), kas pārveido saspiesta vai retināta gaisa enerģiju mehāniskajā enerģijā vai otrādi.
- pneimodzinējs Mašīna (piemēram, pneimocilindrs, pneimomotors, vakuuma dzinējs, pneimoturbīna), kas saspiesta vai retināta gaisa enerģiju pārveido mehāniskajā enerģijā.
- autoplate Mašīna grāmatu spiestuvēs rotāciju spiežu stereotipplātņu automātiskai noliešanai un apstrādāšanai.
- stilpēt Maukt, stiept, spiest.
- pamurzāt Mazliet, nedaudz saspiest, saburzīt.
- spiestuvele Mazvērtīgas spiestuves nievīgs apzīmējums.
- lutēt Medu spiest.
- sprauklis Melnās vietas nolaidīgi iespiestā loksnē vai arī merkantilā iespiedumdarbā starp burtiem, vārdiem vai rindām, kas rodas pavirši izslēgtā salikumā, mašīnai tricinoties vai izslēdzējiem paceļoties; mašīnas salikumā melnās smalkās līnijas starp burtiem rodas, strādājot ar vecām, nolietotām matricām.
- smilšstrūklošana Metāla u. c. virsmu tīrīšanas, stikla un metāla slīpēšanas metode, ar saspiestu gaisu pret apstrādājamo virsmu pūšot asas smiltis.
- sadīžāt Mīdot ar kājām saspiest, sablīvēt.
- iemīdīt Mīdot iespiest (kur iekšā).
- piemīdīt Mīdot saspiest, padarīt blīvāku.
- iemīt Minot iespiest (kur iekšā).
- nomīt Minot nospiest uz leju (piemēram, pedāli, paminu).
- piemīt Minot saplacināt, piespiest (pie kādas virsmas).
- piemīt Minot, mīdot saspiest, padarīt blīvāku.
- piemīņāt Miņājot saspiest, padarīt blīvāku; piemīdīt (1).
- plaušu gliemeži molusku kārta; žaunu nav, elpo ar trachejām; ūdens sugas spiestas periodiski pacelties virspusē un caur šifonu ievilkt plaušās jaunu gaisu; šai kārtai pieder arī sauszemes gliemeži ar vītiem vākiem
- irovņeņkijs Morāli nospiests.
- rovņeņkijs Morāli nospiests.
- gumdināt Mudināt, rīdīt; apgrūtināt, mocīt; piespiest, uzmākties.
- murksnīties Murcīties, spiesties, burzīties (drūzmā).
- smilšmīle Nagleņziežu dzimtas augu ģints, kauslapiņas svabadas, lapas olējādas vai diegveidīgas, bez kātiem (sēdošas), sēklas ar iespiestiem punktiem, bez āķīša, auglis ar 4-6 zobiņiem.
- prima Nākamās lappuses pirmais vārds, iespiests lappuses apakšā.
- tielēties Neatlaidīgi, ietiepīgi runāt, iebilst, lai, piemēram, panāktu ko savu, uzspiestu savas domas.
- nebrīvs Nedabisks, piespiests, arī mākslots.
- nebrīvība Nedabiskums, piespiestība, arī mākslotība.
- paskadināt Nedaudz piespiest piešus.
- pašķārdīt Nedaudz saspiest, saspaidīt.
- parūmīties Nedaudz saspiesties (lai izbrīvētu vietu citiem).
- ļepa Neformīga, saspiesta masa, sabiezējums, govs pļeka.
- pablīvēties Neilgu laiku, mazliet drūzmēties, spiesties tuvu, cieši citam pie cita.
- paspiest Neilgu laiku, mazliet spiest.
- paspiesties Neilgu laiku, mazliet spiesties.
- vizītkarte Neliela kartīte ar, parasti tipogrāfiski iespiestu, tās īpašnieka vārdu, uzvārdu, arī adresi, nodarbošanos u. tml. (to pasniedz, piemēram, iepazīstoties).
- fitobārs Neliels restorāns, kur blakus tradicionāliem ēdieniem un dzērieniem var nobaudīt arī ārstnieciskās tējas, skābekļa kokteiļus, svaigi spiestas sulas.
- disinvolto Nepiespiesti, vienkārši.
- officium imperfectum nepiespiests pienākums
- permisīvs Nepiespiests, pacietīgs.
- kaulaudu šūnas neregulāri apaļas vai iegarenas, plakani saspiestas šūnas ar daudziem zarotiem izaugumiem; osteocīti
- iepīčīt Nevērīgi, nevīžīgi ielikt, iespiest (tā, ka saburzās, saņurcās).
- paspiesties Neviļus (mazliet) piespiest.
- iedzīt zemē nežēlīgi vērsties pret kādu, iznīcināt, piespiest pakļauties; pazemot, aizvainot
- mākslīgās šūnas no bišu vaska ar šūnu valčiem izgatavotas vaska plāksnes ar iespiestām darbabišu šūniņu pamatnēm
- kaņepju piens no kaņepju sēklām izspiests šķidrums, ko lietoja kā piedevu pie ēdiena; no kaņepēm un ūdens gatavots ēdiens pienam līdzīgā krāsā
- agrests No negatavām vīnogām spiesta sula, atspirdzinošs dzēriens.
- pašļaucīt No slapjas lupatas izspiest ūdeni.
- sklidonis no vārītiem rāceņiem izspiests un izvārīts kukulītis
- noblaiskot Noblaiskot sēnes - izspiest ūdeni no vārītām sēnēm.
- dagriezt Nogriezt, nospiest pilnīgi sausu (veļu).
- atgurt Noguris atkrist, atspiesties.
- lava Nokaitēta, šķidra vai stiegra masa, kas tiek izspiesta zemes virspusē vulkāna izvirduma laikā, šāda masa, kas pēc atdzišanas ir sastingusi zemes virspusē.
- nepiespiests Nolieguma divdabis --> piespiest.
- piepļikstināt Nomīdīt, piespiest pie zemes.
- sospirando Nopūšoties, ar nopūtu; vaidot, nospiesti.
- apslodzīt Noslogot, nospiest.
- nospiest uz ceļiem (arī ceļos) nospiest (kādu) balstā uz ceļgaliem
- atžmaugt Nospiest, nomākt.
- deprimēt Nospiest, nomākt.
- pamākt Nospiest, nomākt.
- nozniebt Nospiest, nonāvēt.
- apgulēt Nospiest, sabojāt guļot (virkni objektu).
- nomiegt Nospiest.
- opresija Nospiestība, nomāktība.
- lipotīmija Nospiests gara stāvoklis.
- atspriest Nostiprināt ar balstu; atsliet, atspiest, atstutēt.
- veidlapa Noteikta parauga lapa ar daļēji iespiestu tekstu, kas jāpapildina ar konkrētam ziņām.
- paspiesties Novietojot iespiest zem kaut kā.
- pamiegt Novietot zem sloga, lai nospiestu šķidrumu.
- trihineloskops Optisks instruments, ar kuru var saskatīt trihinelu kāpurus starp kompresora plāksnēm saspiestos invadētas gaļas gabaliņos.
- atbruņot Padarīt (kādu) nespējīgu turpināt strīdu, apspiest (kāda) naidīgo izturēšanos (ar savu runu, izturēšanos).
- atspaidīt Padarīt sāpīgu (kādu ķermeņa daļu), ilgi balstoties (uz tās); atspiest (4).
- aiztrenkt Padzīt (pretinieku), piespiest atkāpties.
- aiztriekt Padzīt (pretinieku), piespiest atkāpties.
- patriekt Padzīt (pretinieku), piespiest atkāpties.
- pavākties Paiet, pavirzīties; paspiesties, dot vietu.
- sēsties (kādam) uz kakla pakāpeniski kļūt par traucēkli, apgrūtinājumu (kādam), pakāpeniski uzspiest (kādam) savu gribu
- uzplīt Pakļaujot savai gribai, ietekmei (kādu), panākt, ka (tam kas) jāpieņem, jāatzīst, jādara pretēji (tā) vēlmei, vajadzībai; uzspiest (5), uzmākt.
- uzmākt Pakļaujot savai gribai, ietekmei (kādu), panākt, ka (tam kas) jāpieņem, jāatzīst, jādara pretēji (tā) vēlmei, vajadzībai; uzspiest (5).
- nomākt Pakļaujot savai varai, ierobežot, apspiest.
- nospiest pie zemes pakļaut savai varai, apspiest, panākt, lai kāds nokļūst ļoti nevēlamā stāvoklī
- nobakstīt Pakļaut savai varai, izmantot, ierobežot, apspiest.
- uzlikt savu ķepu pakļaut, apspiest, atņemt rīcības brīvību; neatļaut, aizliegt
- nomāktība Pakļautība (kā) varai, ierobežotība, apspiestība.
- iegrimt Pamazām iespiesties, ievirzīties dziļāk (zemē), ilgstoši atrodoties (uz tās) - piemēram, par celtnēm.
- dabūt (kādam ko) iekšā panākt, arī piespiest, lai (kāds) apēd, izdzer (ko)
- saistīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst bikls, nebrīvs, ka (kādam) zūd nepiespiestība, atraisītība.
- sasaistīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst, parasti ļoti, bikls, nebrīvs, ka (kādam) zūd nepiespiestība, atraisītība.
- atraisīt Panākt, būt par cēloni, ka atbrīvojas no bikluma, kļūst dabisks, nepiespiests.
- ratot Paņēmiens gleznu reprodukcijām uzspiest oriģinālam līdzīgu linu auduma struktūru.
- izogrāfija Paņēmiens vecu nobālējušu iespiestu darbu atjaunošanai.
- izcilizspiedums Paņēmiens, ar krāsu vai bez tās iegūt izspiestu paaugstinātu vai padziļinātu iespiedumu no iegravētas vai ar burtiem saliktas formas.
- līniju papīrs papīra loksne, kurā ir tipogrāfiski iespiestas taisnas, paralēlas, horizontālas līnijas
- rūtiņu papīrs papīra loksne, kurā tipogrāfiski iespiestās horizontālās un vertikālās līnijas veido noteikta izmēra rūtiņas
- nošu papīrs papīrs ar iespiestām (arī iezīmētām) līnijkopām
- līnijpapīrs Papīrs ar tipogrāfiski iespiestām līnijām.
- muarē Papīrs, kartons ar spiestu ornamentu.
- šņirkstēt Par ko plānu, cietu, trauslu, kas lūst vai tiek spiests.
- puijāt Pārāk daudz izmantot, apspiest, izpostīt, iznīcināt.
- pujāt Pārāk daudz izmantot, apspiest, izpostīt, iznīcināt.
- pabērns Parasti savienojumos "likteņa pabērns", "dzīves pabērns": apspiests, ekspluatēts cilvēks; cilvēks, kam dzīvē neveicas.
- pārsprāgties pārēsties; ar varu piespiest sevi ēst.
- pārmaidīt Pārliekot iespiest citā vietā.
- pārmiegt Pārspiest.
- pārtriekšt Pārspiest.
- sakost zobus Pārvarēt sevi, piespiest sevi savaldīties, neļaut izpausties savām izjūtām, pārdzīvojumam.
- lauzt Pārvarēt, apspiest (piemēram, kādu tieksmi, īpašību).
- kašēt Pārvilkt papīru vai papi ar plānāku izrotātu vai ar tekstu iespiestu papīru.
- paštankāt Paspiest, paspaidīt.
- pamiegt Paspiest.
- spoderpasta Pasta ilustrāciju, kas iespiestas uz laitīta papīra, pārvilkšanai ar lakveida spīdumu.
- iespiedums Paveikta darbība --> iespiest 1 (2); rieva, svītra, iedobums u. tml., kas radies iespiežot, saspiežot.
- iespiedums Paveikta darbība --> iespiest 2(1); iespiestais teksts.
- iespiedums Paveikta darbība --> iespiest 2(2); iespiestais ornaments, attēls u. tml.
- nospiedums Paveikta darbība, rezultāts --> nospiest (1).
- nospiedums Paveikta darbība, rezultāts --> nospiest (10); ar spiedienu radīts (kā) atveids.
- nospiedums Paveikta darbība, rezultāts --> nospiest (6).
- nospiedums Paveikta darbība, rezultāts --> nospiest (7).
- saspiedums Paveikta darbība, rezultāts --> saspiest (1).
- saspiedums Paveikta darbība, rezultāts --> saspiest (3).
- saspiedums Paveikta darbība, rezultāts --> saspiest (5); savainojums, kas radies spiediena rezultātā.
- grāmatas bloks pēc kārtas saliktas un sašūtas iesiešanai sagatavotas iespiestas grāmatas loksnes
- opijs tautai pēc radikālāko marksistu uzskata, reliģijas funkcija šķiru sabiedrībā ir "iemidzināt" apspiestos un saglabāt to pasivitāti
- deplasements Peldoša ķermeņa izspiestā ūdens daudzums.
- ūdensizspaids Peldoša ķermeņa izspiestā ūdens daudzums.
- sistēmbloks Personālajā skaitļotājā - korpuss, kurā ievietotas iespiestās plates ar elektroniskajām shēmām un barošanas bloks.
- abolīcija Personas atbrīvošana no tiesas, soda, verdzības, gūsta vai vispār no katra apspiesta, beztiesiska stāvokļa.
- iedāžāt Piedāvāt, uzspiest, ar varu iedot.
- gļiebt Pieglaust, piespiest.
- piegulties Pieplakt, arī piespiesties (pie kā, kam klāt).
- piežmaudzīt Piespaidīt, izspiest sulu (piemēram, ogām vai biezpienam).
- iemaut Piespiest (kādu) ko darīt.
- pielocīt Piespiest (kādu) mainīt savus uzskatus, piespiest piekāpties.
- ielikt asti spīlēs piespiest (kādu) pakļauties
- piemīt Piespiest (parasti ar kāju).
- iedurt Piespiest (parasti ko smailu kādai virsmai), cieši pieskarties (ar ko smailu kādai virsmai).
- piedurt Piespiest (parasti ko smailu, pie kā, kam klāt), pieskarties (parasti ar ko smailu, pie kā, kam klāt).
- izraut no (savas) sirds piespiest (sevi) aizmirst kādu
- dasaspiesties Piespiest (sevi) paveikt (ko).
- apslāgt Piespiest apklust.
- atspiest Piespiest atkāpties.
- aizmurdzināt Piespiest bērnu iet gulēt.
- saliekt ragā piespiest būt paklausīgam, padevīgam
- saliekt gredzenā piespiest būt paklausīgam, padevīgam, pārmācīt
- saliekt āža ragā piespiest būt paklausīgam, padevīgam, pārmācīt, pieveikt
- ielikt kloķi piespiest darīt (ko) kā sodu
- zapragaķ Piespiest kaut ko darīt.
- prikoloķ Piespiest kaut ko izdarīt.
- aizsiet muti piespiest klusēt, aizliegt runāt
- ielikt rociņu piespiest pie darba
- uzstūkāt Piespiest piecelties.
- atraisīt mēli Piespiest runāt; atklāt noslēpumu.
- razgruziķ Piespiest samaksāt naudu.
- izspiest smieklu Piespiest sevi iesmieties; negribīgi, liekuļoti iesmieties.
- izspiest vārdu Piespiest sevi ko pateikt.
- izspiest smaidu Piespiest sevi pasmaidīt; negribīgi, liekuļoti pasmaidīt.
- uzspurdzināt Piespiest uzspurgt, uzsākt lidot.
- izdzīt Piespiest, arī likt atstāt, pamest (kādu vietu); padzīt.
- piekļaut Piespiest, arī pievirzīt (piemēram, ķermeņa daļu) savam ķermenim.
- daspiest Piespiest, atspiest ar balstu.
- skrūvēt piespiest, izspiest
- padzīt Piespiest, likt atstāt (piemēram, kādu vietu, darbu).
- atdarīt muti kādam piespiest, panākt, lai kāds sāk runāt
- piebliest Piespiest, piekļaut.
- piemākt Piespiest, pieveikt, izvarot.
- damiegt Piespiest.
- piežmaugt Piespiest.
- kalpība Piespiesta kalpošana, pakļautība.
- Cotoneaster adpressus piespiestā klintene
- kalpisks Piespiesti, pazemojoši pakļauts.
- piespiest sevi piespiesties (4)
- piegult Piespiesties (pie kā, kam klāt).
- piesamiegties Piespiesties (pie kā).
- dasamiegties Piespiesties pie kā.
- dasaspiesties Piespiesties pie kā.
- piebliesties Piespiesties, atbalstīties.
- aizspiesties Piespiesties, piekļauties (aiz kā).
- pieplakt Piespiesties, piekļauties ar augumu (pie kā, kam klāt) - par cilvēkiem.
- damiegties Piespiesties.
- ņivīties Piespiesties.
- piezvelties Piespiesties.
- iezīsties Piesūcoties (daļēji) iespiesties (kur iekšā) - par dēlēm, dažiem kukaiņiem.
- iesūkties Piesūcoties (daļēji) iespiesties (kur iekšā).
- pneimatiskais pievads pievads, kas nodrošina mašīnu un mehānismu kustību ar saspiestas gāzes palīdzību
- slokārtnis Pīrāgs, ko gatavo no raudzētas, plāni izspiestas mīklas, kuras gabaliņos ietin sasmalcinātu cūkas gaļu ar sīpoliem, saberztus burkānus vai kādu augļu ievārījumu.
- Hermaņa Hēlevēga hronika pirmā Rīgas pilsētas hronika, aprakstīti 15. gs. 20. - 80. g. notikumi, bet galvenā tēma ir Rīgas pilsētas cīņa pret tai uzspiesto Salaspils līgumu (1452. g.), ar kuru pilsēta tika pakļauta 2 feodālo senioru - Rīgas arhibīskapa un Livonijas ordeņa - kundzībai
- paraugeksemplārs pirmais iespiestais eksemplārs
- inkunābulas Pirmās iespiestās grāmatas (līdz 1500. gadam).
- bluķa grāmatas pirms Gūtenberga no gravējumiem uz mitra papīra iespiestās grāmatas, kuras iespieda uz lapas vienas puses un pēc žāvēšanas baltās puses salīmēja kopā
- slokātnis Plācenis ar pildījumu; pīrāgs, ko gatavo no raudzētas, plāni izspiestas mīklas, kuras gabaliņos ietin sasmalcinātu cūkas gaļu ar sīpoliem, saberztus burkānus vai kādu augļu ievārījumu.
- pneimoveidošana Plānsienu izstrādājumu iegūšana no termoplastiska polimēra plēvēm vai loksnēm ar sakarsētu, saspiestu gaisu.
- iegrauzties Plūstot iespiesties (iežos) - par ūdeņiem.
- gaisdalis Pneimatiska ierīce ritošā sastāva bremžu sistēmas rezervuāra uzlādēšanai, bremžu cilindru piepildīšanai ar saspiestu gaisu, kā arī pilnai vai daļējai gaisa izplūdei no bremžu cilindriem.
- pneimocilindrs Pneimodzinējs, kas dod virzes kustību, izmantojot saspiesta gaisa enerģiju; sastāv no cilindra, virzuļa ar kātu un blīvēm; lieto, piem., dažādās darbmašīnās un manipulatoros, un transportlīdzekļos bremžu darbināšanai.
- pasilksis Polsterēts, gredzenveida spilvens, kas novietots zem sakām, lai zirga pleci netiktu saspiesti.
- pneimatiskais kalibrators portatīva mēriekārta motoru degkameras tehniskā stāvokļa pārbaudei, izmantojot saspiesta gaisa padevi motora cilindros; dažkārt to sauc arī par pneimotesteri
- velkatlase Process, ko realizē, nospiežot peles pogu, turot to nospiestu un pārvietojot peles rādītāju pa displeja ekrānu.
- dragonāde Protestantu vajāšanas veids Francijā Ludviķa XIV laikā: protestantu mājās novietoja uz dzīvi dragūnus, kas pret saviem saimniekiem izlietoja dažādus spaidus un patvarības, kamēr tie beidzot jutās spiesti pāriet katolicismā.
- saspiestais interneta seriālās līnijas protokols protokola SLIP ātrdarbīgāka versija, kurā interneta adrešu informācija ir saspiesta; protokols CSLIP.
- bailes Psihisks (emocionāls) stāvoklis, jūtas, kam raksturīgs satraukums, apjukums, nospiestība un ko izraisa briesmas, nelaime.
- strūklene pudele (parasti plastmasas) ar cauruļveida uzgali, no kuras šķidrumu var izspiest strūklā
- murnīt Purināt, kratīt; saspiest.
- skrapšēt Radīt īslaicīga, asu, samērā skaļu troksni (piemēram, par ko cietu, kas saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī par dzīvnieku nagiem, kas saskaras ar ko cietu); atskanēt šādam troksnim; skrapstēt.
- skrapšķēt Radīt īslaicīga, asu, samērā skaļu troksni (piemēram, par ko cietu, kas saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī par dzīvnieku nagiem, kas saskaras ar ko cietu); atskanēt šādam troksnim; skrapstēt.
- skriukšēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par ko cietu, sakaltušu, kas tiek kosts, spiests); atskanēt šādam troksnim; kriukšķēt.
- skriukšķēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par ko cietu, sakaltušu, kas tiek kosts, spiests); atskanēt šādam troksnim; kriukšķēt.
- kriukšēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par ko cietu, sakaltušu, kas tiek kosts, spiests); atskanēt šādam troksnim.
- kriukšķēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par ko cietu, sakaltušu, kas tiek kosts, spiests); atskanēt šādam troksnim.
- sprikstēt Radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (par ko sīku, kas tiek spiests, lauzts, arī atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- krikšēt Radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko cietu, kas saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts); atskanēt šādam troksnim.
- krikšķēt Radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko cietu, kas saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts); atskanēt šādam troksnim.
- skraukšēt Radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko plānu, cietu, trauslu, kas lūst vai tiek spiests); atskanēt šādam troksnim; kraukšķēt.
- skraukšķēt Radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko plānu, cietu, trauslu, kas lūst vai tiek spiests); atskanēt šādam troksnim; kraukšķēt.
- kraukšēt Radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko plānu, cietu, trauslu, kas lūst vai tiek spiests); atskanēt šādam troksnim.
- kraukšķēt Radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko plānu, cietu, trauslu, kas lūst vai tiek spiests); atskanēt šādam troksnim.
- skrapstēt Radīt īslaicīgu, asu, samērā skaļu troksni (piemēram, par ko cietu, kas saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī par dzīvnieku nagiem, kas saskaras ar ko cietu); atskanēt šādam troksnim; skrapšķēt.
- skrakšēt Radīt īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko cietu, kas strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts); atskanēt šādam troksnim; krakšēt.
- skrakšķēt Radīt īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko cietu, kas strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts); atskanēt šādam troksnim; krakšķēt.
- krakšēt Radīt īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko cietu, kas strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts); atskanēt šādam troksnim.
- krakšķēt Radīt īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko cietu, kas strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts); atskanēt šādam troksnim.
- šļurkstēt Radīt raksturīgu paklusu troksni (piemēram, par ko slapju, no kā tiek spiests šķidrums, arī par šķidrumu, kas tiek virzīts pa ko šauru); atskanēt šādam troksnim.
- žvirkstēt Radīt skarbu, griezīgu troksni (parasti par maziem, cietiem priekšmetiem, kas tiek spiesti vai berzējas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
- žņerkstēt Radīt skarbu, griezīgu troksni (parasti par metāla vai stikla priekšmetiem, kas tiek spiesti vai berzējas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
- žņirkstēt Radīt skarbu, griezīgu troksni (parasti par smiltīm, stikla, akmens gabaliem, kas tiek spiesti vai berzējas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
- ķīļu raksts raksta veids ar ķīļveidīgām zīmēm, kuras ar slīpi nogrieztu rakstāmo tika iespiestas slapjā mālā; izgudroja šumeri Mezopotāmijā pirms \~3500 gadiem un pārņēma babilonieši un asīrieši; lietošanā līdz 3. gs. p. m. ē.
- atkāpe Rakstīta, iespiesta teksta rindas atvirzījums no malas (rindkopas sākumā).
- paskvilla Rakstīts vai iespiests ražojums, kas aizskar kāda cilvēka godu; paskvila.
- lappuse Rakstīts vai iespiests teksts lapas vienā pusē vai abās pusēs (grāmatā, burtnīcā u. tml.).
- raksts Rakstītu, parasti iespiestu, publicētu (piemēram, kāda laikmeta, tautas, autora) darbu kopums; arī literatūra (1).
- tiesību īpašības raksturīgas tiesību pazīmes: normativitāte - tiesības sastāv no visiem obligātām tiesību normām; tiesību normas ir sakārtotas sistēmā; tiesību normām ir formāli noteikts raksturs; tiesībām ir spēja piespiest šīs normas ievērot
- purkš raksturo apspiestu smieklu skaņas, kā arī skaņas kas rodas plēšot drēbi u. tml.
- gāzes raķešdzinējs raķešdzinējs, kura darbviela ir saspiesta gāze; tā kā šie dzinēji dod nelielu vilci, tos visbiežāk izmanto kosmisko lidaparātu orientācijas un stabilizācijas sistēmā un individuālajās reaktīvajās lidiekārtās
- pārsisties Rasties kļūdai nepareizi nospiesta tastatūras taustiņa dēļ.
- triekšties Rasties troksnim, ja kas tiek spiests, durts.
- atraut Raujot, pārvarot pretestību, atšķirt (ko cieši piespiestu, aptvertu u. tml.).
- iespiesties Refl. --> iespiest (1); tikt iespiestam.
- iespiesties Refl. --> iespiest (2); tikt iespiestam.
- izspiesties Refl. --> izspiest (1); tikt izspiestam.
- izspiesties Refl. --> izspiest (2); tikt izspiestam.
- izspiesties Refl. --> izspiest (5).
- pārspiesties Refl. --> pārspiest; tikt pārspiestam.
- saspiesties Refl. --> saspiest(1); tikt saspiestam.
- saspiesties Refl. --> saspiest(2); tikt saspiestam.
- saspiesties Refl. --> saspiest(4); tikt saspiestam.
- uzspiesties Refl. --> uzspiest (1); tikt uzspiestam.
- uzspiesties Refl. --> uzspiest (2); tikt uzspiestam.
- uzspiesties Refl. --> uzspiest (3); tikt uzspiestam.
- uzspiesties Refl. --> uzspiest (4); tikt uzspiestam.
- manicheisms Reliģiska mācība senpersiešu un kristīgās reliģijas apvienojumā; apspiesta 6. gadsimtā.
- oleogrāfija Reprodukcija, kas ir iespiesta šādā veidā.
- resīvers Rezervuārs (kompresora iekārtai), kas, uzkrājot saspiestu gaisu (gāzi), izlīdzina spiediena svārstības un attīra gaisu (gāzi) no eļļas un ūdens pilieniem.
- izspiedums Rezultāts --> izspiest (5).
- pneimatiskā riepa riepa, kuras elastību dod tajā esošais saspiestais gaiss
- interlīnija rinda starp grāmatas vai cita iespiesta teksta rindām, kurā iespiests vai ierakstīts vārdisks tulkojums; tādas rindas bieži vien bija glosām
- hidropneimatiskā balstiekārta riteņa balstiekārta, kurā elastīgais elements ir saspiests gaiss mijiedarbībā ar šķidrumu, kura spiedienu var regulēt
- pneimatiskā balstiekārta riteņa balstiekārta, kurā par elastīgo elementu izmanto saspiestu gāzi, parasti gaisu
- zizlis Rokā turama ierīce, kas apgādāta ar optisko skeneri un ir izmantojama rokraksta, mašīnraksta, iespiesta teksta, rakstzīmju, ka arī svītrkoda nolasīšanai un ievadīšanai datorā vai citā datu apstrādes iekārtā.
- rūtiņpapīrs Rūtiņu papīrs - papīra loksne, kurā tipogrāfiski iespiestās horizontālās un vertikālās līnijas veido noteikta izmēra rūtiņas.
- literatūra Sabiedriski nozīmīgu rakstītu, parasti iespiestu, publicētu, darbu kopums.
- slāķēties Sablīvēties, saspiesties vien otram virsū.
- sapikāt Saburzīt, sagumzīt; arī savelt, saspiest pikā.
- sapikot Saburzīt, sagumzīt; arī savelt, saspiest pikā.
- samurīt Saburzīt, saspiest, novārdzināt.
- palikt atmiņā saglabāties, arī iespiesties atmiņā
- nav kur apgriezties saka par pieblīvētu telpu, ja ir ļoti šauri, saspiesti apstākļi
- nevar (ne) apgriezties, arī nav kur apgriezties saka, ja ir ļoti šauri, saspiesti
- noķert (arī notvert, pieķert) sevi saka, ja ir spiests (par ko) pats sev atzīties
- notvert (arī noķert, pieķert) sevi saka, ja ir spiests (par ko) pats sev atzīties
- kā mājās saka, ja kāds jūtas brīvi, nepiespiesti, omulīgi, ja viss ir zināms, ierasts
- Ka ņemšu aiz škirkas! saka, piem., piedraudot piespiest ko darīt
- saņiebt Sakniebt, aizspiest (muti).
- piespiesties Sakopojot spēkus, enerģiju, pārvarot nevēlēšanos u. tml., piespiest sevi paveikt, padarīt (ko).
- satust Sākt tusnīt, elsot, apspiesti kunkstēt.
- sakņūpu Salīcis, saspiests kopā.
- gumzdīt Salieks, saspiest, spaidīt, burzīt; lauzt, lauzīties, pūlēties, mocīt, mocīties.
- saņemt Salikt, saspiest kopā (parasti rokas).
- šķērslīnija Salikuma darbos, sevišķi tabulās, pāri stateniskām iespiestas līmeniskas līnijas.
- pīpzāle Salmaugu dzimtai piederīgs, pīpkātu tīrīšanai lietots, gaišzaļš pļavu, purvu un mežu augs - stāvu, gludu, apakšā virs saknes 1-3 tuvu stāvošiem mezgliem mezglotu, citādi nemezglotu stublāju, tikai apakšējām, šaurām, virspusē un malās asām lapām, šauru, saspiestu, pat vārpas veidīgu skaru.
- saļammāt Samaisīt (bez noteikta samēra); arī atšķaidīt, saspiest.
- saļemmāt Samaisīt (bez noteikta samēra); arī atšķaidīt, saspiest.
- samoļļāt Samaisīt, sajaukt (bez noteikta samēra); arī sašķaidīt, saspiest.
- samist samaisīt; saspiest, salocīt
- saļammāties Samaisīties, saspaidīties; tikt saspaidītam, saspiestam (piemēram, par ogām).
- saļemmāties Samaisīties, saspaidīties; tikt saspaidītam, saspiestam (piemēram, par ogām).
- sakniebt Saņemot, satverot cieši saspiest (ko, piemēram, pirkstos, lūpās, spīlēs).
- iemiegt Saņemt un saspiest (padusē, starp kājām), lai saturētu.
- kniebt Sāpīgi spiest, saņemot starp nagiem vai pirkstu galiem (piemēram, ādu).
- satraišķīt Saplēst, saspiest.
- izmugāt Saplūkāt, izplūkāt, savandīt, izrakņāt; viscaur saspiest.
- satulpīties sapulcēties kopā, saspiesties kopā
- satomīt Saspaidīt, saspiest.
- satraikšēt saspiest
- sakost Saspiest (ko) starp zobiem.
- ievērt (arī savērt, iespiest u. tml.) durvīs saspiest (ko), verot durvis ciet
- sakleķēt Saspiest (mīkstā masā).
- nārot Saspiest līmējamos dēļus nārā.
- pīčīt saspiest, iestūķēt (atkārtoti)
- iemaidzīt Saspiest, noberzt.
- samīcīt Saspiest, sabāzt (kur iekšā).
- samūdzīt Saspiest, saburzīt.
- samuidzīt Saspiest, saburzīt.
- saņumdzīt Saspiest, saburzīt.
- saņuņdzīt Saspiest, saburzīt.
- sažņiebt Saspiest, sakniebt.
- sastaknīt saspiest, sapresēt
- sazmaugt Saspiest, sasaiņot.
- satulkāt Saspiest, saspaidīt, samīcīt.
- šķeidēt Saspiest, saspaidīt.
- sašķīdīt Saspiest, sašķaidīt, sašķīdināt.
- blaiskot Saspiest.
- komprimēt Saspiest.
- sablaiskot Saspiest.
- sablaizīt Saspiest.
- sabūdzīt Saspiest.
- saplaņķāt Saspiest.
- sazmiegt Saspiest.
- sažņaudzīt Saspiest.
- pneimoterapija Saspiesta vai retināta gaisa lietošana terapijas nolūkā.
- CSLIP saspiestais interneta seriālās līnijas protokols (angļu "Compressed Serial Line Internet Protocol")
- atspiešana Saspiestas datnes atjaunošana sākotnējā formā, lai to varētu vai nu apskatīt, vai izdrukāt, vai kā citādi apstrādāt.
- mišmišs Saspiestas žāvētas aprikozes.
- blīveniski Saspiesti, cieši kopā, blīvi.
- blīviski Saspiesti, cieši kopā, blīvi.
- plauskas Saspiesti, sadrupuši graudi.
- cesnai Saspiesti, šauri, tā, ka trūkst vietas, telpas.
- kā zardīnes saspiesti; cieši kopā
- samaiga saspiestība, kopdzīve ierobežotā telpā
- sasprūst saspiesties
- spiesties blindā saspiesties kopā
- apstūkņīties Saspiesties kopā.
- sastaknīties Saspiesties, sadrūzmēties.
- sarūmēties Saspiesties, savietoties.
- sabliezties Saspiesties.
- sabudzīties Saspiesties.
- sačupoties Saspiesties.
- sasprengt Saspiesties.
- krimpet Savelkoši spiest.
- sažņaugt Savelkoties cieši saspiest (piemēram, par cilpu, auklu); cieši savilkt (ap ko, piemēram, auklu).
- dakaru savienojumā "dikaru, dakaru" raksturo dobjas, apspiestas skaņas
- dikaru savienojumā "dikaru, dakaru" raksturo dobjas, apspiestas skaņas
- palikt Savienojumā "palikt bez": tikt atstātam bez (kā), būt spiestam iztikt bez (kā), arī zaudēt (ko).
- griezt Savienojumā ar "nost", "ārā", "laukā": stingri savijot (slapjas drēbes, veļu), izspiest (ūdeni).
- spiestin savienojumā ar "spiest" formām izsaka šīs darbības pastiprinājumu
- spiešus savienojumā ar "spiest" formām izsaka šīs darbības pastiprinājumu
- spiedin Savienojumā ar "spiest" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
- kustods Senajās ar roku rakstītajās un iespiestajās grāmatās - lappuses beigās ierakstītais vai iespiestais nākamās lappuses pirmais vārds vai pirmā zilbe; aizstāj kolumnciparu.
- rumulēšana Senāk grāmatrūpniecības strādnieku paraža izmācīto zelli ar varu nosēdināt uz ūdenī samērcēta sūkļa, pēc kam viņu atzīst par pilntiesīgu amatnieku un izsniedz gaučdiplomu ar visa spiestuves personāla parakstiem, kam seko iedzeršana uz rumulēto zeļļu rēķina.
- normālbiezums Senākajās grāmatspiestuvēs strādājot ar t. s. mājas biezni, nestandartizēts lielums, kuru katrā individuālā gadījumā nepieciešams saglabāt pasūtot lietuvei jaunus burtus, tādēļ bija jāsūta līdzi attiecīgo burtu paraugi.
- banalitātes Senjora īpašuma monopoltiesības uz kādu sabiedriski nozīmīgu objektu, piemēram, dzirnavām, vīna spiestuvēm, Rietumeiropā viduslaikos.
- kaldiji Sens Īrijas un Skotijas kristiešu ordenis, kas radies pirms 9. gs. un pastāvējis apmēram līdz 12. gs., kad ķeltu baznīca, pie kuras tas piederēja, bija spiesta pakļauties Romas tradīcijām.
- miniatūra Senu rakstītu vai iespiestu grāmatu gleznots attēlu rotājums.
- drenāžas un uzpūtes sistēma sistēma spiediena regulēšanai tvertnē virs degvielas vai cita šķidruma, lai sekmētu šķidrumu padevi sūkņiem bez kavitācijas; realizē, savienojot tvertnes ar ārēju atmosfēru vai saspiestās gāzes avotu
- bloķēšana Situācija hokejā, kad ripa nav spēlē, bet, piem., ir piespiesta pie apmales.
- raudze Skaitlis (parasti promile), kas rāda šādu kvantitatīvo sastāvu un parasti ir iespiests uz juvelierizstrādājuma.
- vējzāles Skaraino salmaugu ģints, meža zāles, no muguras saspiestām vai velteniskām, zaļām vienzieda vārpiņām, plaši uz visām pusēm izpletušos skaru, gandrīz līmeniskiem zariem, platām lapām, garām lapu mēlītēm.
- denkt Skubināt, piespiest.
- urdzīt Skubināt, spiest.
- noskumīgs Skumjš, bēdīgs, nospiests, sašļucis.
- slonīt Slodzīt, nospiest.
- slokatiņš Slokātnis - pīrāgs, ko gatavo no raudzētas, plāni izspiestas mīklas, kuras gabaliņos ietin sasmalcinātu cūkas gaļu ar sīpoliem, saberztus burkānus vai kādu augļu ievārījumu.
- slokatnis Slokātnis - pīrāgs, ko gatavo no raudzētas, plāni izspiestas mīklas, kuras gabaliņos ietin sasmalcinātu cūkas gaļu ar sīpoliem, saberztus burkānus vai kādu augļu ievārījumu.
- čāgāt Smādējot saspiest (ēdienu), izmeklēt sev tikai labos kumosus un atstājot sliktākos; (par vistām) uzlasīt tikai labākos graudus.
- prese smaga materiāla (piemēram, bronzas, marmora) priekšmets, ko uzliek uz papīriem, lai tos piespiestu pie galda
- liekt muguru (arī plecus) Smagi strādāt (parasti apspiestībā).
- locīt muguru Smagi strādāt (parasti apspiestībā).
- liekt muguru (arī plecus), arī locīt muguru Smagi strādāt (parasti apspiestībā).
- liekt plecus (arī muguru) Smagi strādāt (parasti apspiestībā).
- slogs Smagi, grūti apstākļi, apspiestība, arī apgrūtinājums.
- piesis Smails, samērā tievs izvirzījums (priekšmetam), kas ir paredzēts, lai tas iespiestos (kur).
- sarcopsyllidae Smilšu blusas, blusu veida kukaiņu kārtai piederīga dzimta, ar sīku, sāniski saspiestu ķermeni, īsiem galvas taustekļiem un lēcēja tipa pakaļkājām, oliņas dēj smiltīs, kur attīstās un mitinās kāpuri, Latvijā nav sastopamas.
- sieviešu jautājums sociālo problēmu kopums, kas saistīts ar sievietes stāvokli sabiedrībā un ģimenē, mātes un bērna aizsardzību, sievietes atbrīvošanu no apspiestības
- plaņķāt Spaidīt, saspiest.
- žulgāt Spaidīt, saspiest.
- žulkāt Spaidīt, saspiest.
- mulīt Spaidīt, spiest, berzt.
- žuldzīt Spaidīt, žņaugt, saspiest.
- pietriekšt Spaidot, šķaidot izspiest (ogu sulu) pietiekami, daudz.
- piespiešus Spaidu kārtā, piespiesti.
- žņaugt Spēcīgi spiest (ko rokā saņemtu, ar roku aptvertu u. tml.).
- spaidonis Spiediens, apspiestība.
- spīvēt spiest
- likt ausi (pie kā) spiest ausi (pie kā), lai sadzirdētu (ko aiz tā)
- liekt ragā spiest būt paklausīgam, padevīgam
- spanderēt spiest, grūst
- apmaidzīt Spiest, saspiest, nospiest, spaidīt.
- spānēt Spiest, saspiest.
- slodīt spiest, spaidīt
- spaudīt spiest, spaidīt
- žļurdzīt Spiest, spaidīt, saspiest.
- braut Spiest, spiesties, berzties, bružāties (gar kaut ko).
- pārsprausties Spiesties cauri, izspiesties cauri.
- hidrospirometrs Spirometrs, kurā izelpotā gaisa daudzumu noteic, mērot no rezervuāra izspiestā ūdens tilpumu.
- sprūst Spraukties, spiesties (ārā).
- degvielas uzpildes stacija stacija spēkratu uzpildei ar šķidro degvielu, eļļu, ūdeni un saspiestu gaisu, kā arī sīku autopiederumu un rezerves daļu iegādei, spēkratu mazgāšanai, tehniskā stāvokļa pārbaudei un nelieliem remontdarbiem
- normālsistēma Standartizēta burtu izmēru sistēma, kas tika ieviesta visās lietuvēs un spiestuvēs.
- interlineārs Starplīniju; tāds, kas rakstīts vai iespiests līniju (rindiņu) starpā.
- pneimomotors Statiskas darbības pneimodzinējs, kas rada griezes kustību, izmantojot saspiesta gaisa enerģiju; izmanto rūpniecībā, celtniecībā, rokas darbarīkos, piem., urbjmašīnās, slīpmašīnās, šķērēs u. tml.
- monokulturālisms Stāvoklis, kad valsts vadošā etnosa tradīcijas tiek uzspiestas minoritātēm un notiek šo minoritāšu asimilācija.
- slāpekļa narkoze stāvoklis, kas atgādina alkohola reibumu ar eiforiju un orientēšanās traucējumiem; novēro arī akvalangistiem, kas lielā dziļumā elpo saspiestu gaisu
- koilonihija Stāvoklis, kurā nagu sānu malas ir paceltas, bet naga centrs iespiests; novēro dzelzs deficīta anēmijās.
- apspiestība Stāvoklis, rezultāts --> apspiest (1); nebrīve.
- uzspiestība Stāvoklis, rezultāts --> uzspiest (5).
- iestāvēt Stāvot (parasti ilgāku laiku), iespiest, radīt (padziļinājumu, bedri u. tml.).
- stikla liešana stikla izstrādājumu izgatavošana no šķidra stikla (1000–1100 °C) divdaļīgā čuguna veidnē, kurā stikla masa atdziest un sacietē; papildu spiedienu veidne var radīt ar saspiestu gaisu
- pastumkāt Stingrāk saspiest.
- saņemties Stingri nolemt un piespiest sevi, arī sagatavoties, sarosīties (ko veikt, izdarīt).
- griezt Stingri vīt (piemēram, slapju veļu), lai izspiestu ūdeni.
- iegult Stipri pūšot, spiest (uz ko) - par vēju.
- iegulties Stipri pūšot, spiest (uz ko) - par vēju.
- zlaņķēt Stipri saspiest, cieši sapakot.
- zniebt Stipri spiest, žņaugt.
- žņiebt Stipri spiest, žņaugt.
- kniebties Stipri, sāpīgi spiesties (kur) - par pirkstiem, arī nagiem.
- iecirst zodu krūtīs strauji noliecot galvu, piespiest zodu pie krūtīm
- iecirst Strauji noliekt un piespiest (galvu, zodu pie ķermeņa).
- iecirst galvu krūtīs strauji noliekt un piespiest galvu pie krūtīm
- iecirst galvu (krūtīs) strauji noliekt un piespiest galvu pie krūtīm
- iecirsties Strauji un cieši iespiesties (kur iekšā) - par zobiem, nagiem; strauji un cieši ieķerties (kur iekšā ar zobiem, nagiem).
- sacirst Strauji, cieši sakļaut, saspiest (parasti zobus).
- baironisms Strāvojums Eiropas literatūrā 19. gs. pirmajā pusē, kurā izpaudās Dž. Bairona daiļradei raksturīgas iezīmes - indivīda un sabiedrības konflikts, dumpīgums, brīvības mīlestība, vēlme cīnīties apspiesto cilvēku labā.
- zīsties Sūcot (parasti ar piesūcekņiem) spiesties (kur iekšā) - piemēram, par dažiem kukaiņiem, parazītiem.
- šņāpt Svītrot (ko uzrakstītu, iespiestu).
- pneimatiskais ierocis šaujamierocis, kurā lodes, bultas vai citu lādiņu izsviešanai izmanto saspiesta gaisa vai balonos pildītas ogļskābās gāzes izplešanās spēku
- gāzlifts Šķidruma pacelšanas ierīce, kurā saspiesta gāze, sajaucoties ar sūknējamo šķidrumu, rada par to vieglāku emulsiju, kas ceļas uz augšu.
- sapiķelēt Tā saspiest kopā, ka nevar ne atplēst.
- haskala Tā saucamā ebreju apgaismība, humānistiska ebreju kustība Eiropā 18. gs. kas uzskatīja, ka Baznīca jāatdala no valsts, lai reliģiskās institūcijas nevarētu cilvēkus piespiest vai pakļaut, bet tikai pārliecināt.
- ērti tā, ka jūtas viegli, nepiespiesti, netraucēti
- smags Tāds, kam ir drūms, nospiests garastāvoklis (par cilvēku).
- valdonīgs Tāds, kam ir raksturīga tieksme noteikt, pavēlēt, uzspiest savu gribu.
- stīvs Tāds, kam nav vingruma, elastīguma, arī piespiests, neatraisīts, lēns (par kustībām); nekustīgs (par stāvokli).
- caurspiedīgs Tāds, kam piemīt spēja izspiesties cauri (piemēram, kādam ķermenim, atmosfērai).
- sasaistīts Tāds, kam rīcībā, darbībā, saskarsmē piemīt biklums, nebrīvība, trūkst nepiespiestības, atraisītības.
- atraisīts Tāds, kas ir atbrīvojies no bikluma, kļuvis dabisks, nepiespiests.
- ļammains Tāds, kas ir samaisīts (bez noteikta samēra, attiecībām biezā masā), arī sašķaidīts, saspiests, saķepis u. tml. (biezā masā).
- ļammaiņš Tāds, kas ir samaisīts (bez noteikta samēra, attiecībām biezā masā), arī sašķaidīts, saspiests, saķepis u. tml. (biezā masā).
- ļammīgs Tāds, kas ir samaisīts (bez noteikta samēra, attiecībām biezā masā), arī sašķaidīts, saspiests, saķepis u. tml. (biezā masā).
- ļemmains Tāds, kas ir samaisīts (bez noteikta samēra, attiecībām biezā masā), arī sašķaidīts, saspiests, saķepis u. tml. (biezā masā).
- ļemmaiņš Tāds, kas ir samaisīts (bez noteikta samēra, attiecībām biezā masā), arī sašķaidīts, saspiests, saķepis u. tml. (biezā masā).
- ļemmīgs Tāds, kas ir samaisīts (bez noteikta samēra, attiecībām biezā masā), arī sašķaidīts, saspiests, saķepis u. tml. (biezā masā).
- pustrekns Tāds, kas ir vidējs starp gaišu un treknu (par iespiestiem burtiem, līnijām).
- vaļīgs Tāds, kas izturas brīvi, nepiespiesti; arī tāds, kas izturas pieņemtajām normām neatbilstoši, izlaidīgi.
- familiārs Tāds, kas izturas pārāk brīvi, nepiespiesti, arī vaļīgi, nekautrīgi; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- vaļīns Tāds, kas nav cieši sakrauts, saspiests.
- viegls Tāds, kas nav sasprindzināts (piemēram, par sarunu); tāds, kas ir brīvs, nepiespiests (piemēram, par stāvokli, darbību, vidi).
- sīksts Tāds, ko (piemēram, tā staipīguma, līpamības dēļ) ir grūti saspiest, sadalīt (parasti par vielas masu).
- pneimatisks Tāds, ko darbina ar saspiestu gaisu, retāk citu gāzu maisījumu vai gāzi, tāds, kurā izmanto saspiestu gaisu, retāk citu gāzu maisījumu vai gāzi.
- ciets Tāds, ko grūti saliekt, saspiest, arī apstrādāt (par augiem, to daļām).
- ciets Tāds, ko ir grūti sadalīt, saspiest, saliekt u. tml. (par vielu, priekšmetu); pretstats: mīksts.
- mīksts Tāds, ko var samērā viegli sadalīt, saspiest, saliekt u. tml. (par vielu, priekšmetu); ļoti elastīgs; pretstats: ciets (2).
- mīksts Tāds, ko var samērā viegli saliekt, saspiest (par audiem); tāds (cilvēka vai dzīvnieka organismā), ko veido šādi audi.
- mīksts Tāds, ko var samērā viegli saliekt, saspiest, arī apstrādāt (par augiem, to daļām).
- ērts Tāds, ko var veikt viegli, bez liekas piepūles (par darbību); tāds, kad jūtas viegli, nepiespiesti, labi (par stāvokli).
- smalks Tāds, ko veido samērā mazi burti (piemēram, par rokrakstu, iespiestu tekstu).
- ērts tāds, ko viegli un patīkami lietot (piemēram, par mēbelēm, apģērbu); tāds, kur var justies viegli, nepiespiesti, netraucēti (piemēram, par telpām); arī labiekārtots
- drošs Tāds, kurā izpaužas drosme; tāds, kurā izpaužas nepiespiestība.
- Taipejas misija Latvijā Taivānas pārstāvniecība Latvijā, izveidota 1995. g., kad politisku apsvērumu dēļ Latvija bija spiesta pazemināt Taivānas ģenerālkonsulāta statusu; ar misijas starpniecības Taivāna sniedz dažāda veida palīdzību Latvijas skolām un sociālās aprūpes dienestiem, gk. ārpus Rīgas.
- izdevums tas, kas ir iespiests un izdots; gatavs iespieddarbs vai iespieddarbu kopums
- ļamma Tas, kas ir samaisīts (bez noteikta samēra, attiecībām biezā masā), arī sašķaidīts, saspiests u. tml. (biezā masā); maisījums.
- ļemma Tas, kas ir samaisīts (bez noteikta samēra, attiecībām biezā masā), arī sašķaidīts, saspiests u. tml. (biezā masā); maisījums.
- pašatkārtošanās taustiņš tastatūras taustiņš, kas nodrošina automātisku kādas rakstzīmes atkārtošanos, kamēr šis taustiņš ir nospiests
- pārslēgšanas taustiņš tastatūras taustiņš, kurš nospiestā stāvoklī piešķir pārējiem taustiņiem citu nozīmi, piemēram, lielā burta ievadi, ja tiek nospiests burta taustiņš, vai simbola ievadi, ja tiek nospiests ciparu taustiņš; kā arī kombinācijās ar citiem taustiņiem to izmanto lai ievadītu nestandarta rakstzīmes vai izpildītu citas speciālas funkcijas
- pneimatika Tehnikas nozare, kas ietver saspiesta gaisa, retāk citu gāzu maisījuma vai gāzes izmantošanu.
- rinda Teksta daļa, kas ir uzrakstīta vai iespiesta vienā līnijā.
- prettituls Teksts, autora portrets, raksturīgs attēls, kas iespiests uz lappuses, kas atrodas kreisajā pusē titullapai.
- nerūme Telpas trūkums, šaurība, saspiestība.
- ekstrudāts Termoplasta kausējums vai gumijas maisījums, kas izspiests no ekstrūdera caur formējošo elementu.
- Jefta Tiesnesis Izraēlā, kas Dievam dotā solījuma dēļ bija spiests upurēt savu meitu (Bībele, Soģu grāmata, 11. nod.).
- Kurzemes hercogiste tika izveidota saskaņā ar 1561. g. 28. septembra līgumu starp Livonijas ordeņa mestru un Polijas karali, aptvēra bijušos Livonijas ordeņa īpašumus Kurzemē, Zemgalē un Sēlijā, pastāvēja līdz 1995. g. martam, kad pēdējais hercogs P. Bīrons bija spiests Pēterburgā parakstīt atteikšanos no troņa
- iekniebties Tikt dziļi iespiestam (kur iekšā) - par nagiem.
- ieiet Tikt iespiestam, iesistam (kur iekšā) - par priekšmetiem.
- saspiesties Tikt saspiestam (5), parasti neviļus, negribēti.
- nosamiegties Tikt saspiestam, nospiestam tā, ka izzūd mitrums (par priekšmetu).
- nosaspiesties Tikt saspiestam, nospiestam tā, ka izzūd mitrums (par priekšmetu).
- kļauties Tikt spiestam, virzītam klāt (pie kā vai citam pie cita).
- kosties Tikt virzītiem (kur iekšā, parasti dziļi) un spiestiem kopā, lai ievainotu, arī nogalinātu (par zobiem).
- pietīt Tinot piespiest, pielikt (pie kā, kam klāt); tinot piesaistīt.
- pārdrukāt Tipogrāfiski iespiest (tekstu) no cita izdevuma.
- pārdrukāt Tipogrāfiski iespiest vēlreiz, no jauna.
- drukavāts Tipogrāfiski iespiests.
- iespiedziņas Titullapas otrā pusē vai grāmatas pēdējā lappusē ievietotās ziņas, kas norāda: kādā datumā grāmata nodota salikšanai un parakstīta iespiešanai, cik eksemplāros tā izdota (metiens), kādā tipogrāfijā iespiesta utt.
- apriskarte Topogrāfiskā vai speciāla karte, kas iespiesta vienā vai vairākos pavājinātos krāsu toņos; izmanto par topogrāfisko pamatni karaspēka taktiskās, operatīvās situācijas grafiskai atainošanai, karaspēka kaujasdarbības citu grafisko zīmju uzzīmēšanai.
- torkrets Torkrēts - betons, ko uzklāj uz virsmas ar saspiesta gaisa enerģiju.
- traheomalācija Trahejas skrimšļu atmiekšķēšanās, bieži piedzimta patoloģija jaundzimušajiem, var rasties arī pēc ilgstošas intubācijas; parasti komplicējas ar mokošu klepu un ekspiratorisku gārgšanu; blakusorgāni, piem., barības vads vai aorta, var saspiest elpvadu un radīt elpas trūkumu.
- sēdēt (arī būt) (kādam) uz kakla traucēt, apgrūtināt (kādu); uzspiest (kādam) savu gribu; uzkundzēties
- aiztrenkt Trenkt prom; trencot piespiest aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.); aiztriekt.
- aiztriekt Triekt prom; triecot piespiest aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.); aizdzīt.
- švūkšķis Troksnis, ko rada saspiesta gaisa izplūde.
- notūpuļot Tupēt, nospiest tupus, nomīdīt.
- auzu pārslas tvaicēti, lobīti auzu graudi, kas valčos saspiesti līdz 0,6-0,7 mm biezumam un izkaltēti
- aizkampt Tverot saspiest, aizklāt.
- listings Uz papīra iespiesti datora programmas saturs un izvaddati.
- atsviest Uzbrūkot piespiest (pretinieku) strauji atkāpties (kur, līdz kādai vietai).
- brāzēt Uzbrukt, spiesties virsū.
- brāzēties Uzbrukt, spiesties virsū.
- furmas Uzgaļi (caurules), kas iemūrētas stāvcepļos, domnās vai citās kausējamās krāsnīs un paredzētas saspiesta gaisa vai skābekļa iepūšanai.
- vārīgai Uzmanīgi, rūpīgi (pret ko, kādu attiekties, izturēties, lai nepiedurtos, nepiespiestos).
- gofrēt Uzspiest (audumam) reljefu rakstu vai zīmējumu.
- uzkniebt Uzspiest (piemēram, pensneju, spīles) virsū (uz kā, kam); uzspīlēt.
- uzšmakstēt Uzspiest (skūpstu).
- rāpāt citiem pa galvas virsu uzspiest citiem savu gribu
- būt uz kakla uzspiest savu gribu; būt noteicējam
- sēdēt uz kakla (kādam) uzspiest savu gribu; būt noteicējam
- romanizēt Uzspiest Senās Romas valodu un kultūru (citām tautām).
- uzkarināties Uzspiest sevi (kādam).
- apzīmogot Uzspiest zīmogu vai zīmogus (kam).
- zīmogot Uzspiest zīmogu, piemēram, uz dokumenta, (kā) apstiprināšanai.
- saštampot Uzspiest zīmogu.
- štampot Uzspiest zīmogu.
- sazīmogot Uzspiest zīmogus (kam) lielākā daudzumā; uzspiest zīmogus (kā lielākam daudzumam).
- uzdelgt Uzspiest, uzsiet.
- uzzmaugt Uzspiest, uzžņaugt.
- oktroēt Uzspiest, vienpusīgi noteikt vai izdot.
- uzžmaugt Uzspiest.
- uzzmaugties Uzspiesties, uzžņaugties.
- slāpēšana Uzspiesto svārstību amplitūdas vai intensitātes mazināšana ar pretestības spēkiem.
- rezonanse Uzspiestu svārstību amplitūdas straujš pieaugums svārstību sistēmā, kas novērojams, ja pastāv noteikta ārējās iedarbības frekvence.
- nospiest uz ceļiem (arī ceļos) uzvarēt, piespiest padoties; pakļaut savai varai
- aerostatiskās vadotnes vadotnes, kas strādā analoģiski hidrostatiskajām vadotnēm, taču eļļas slāņa vietā starp kustīgajām virsmām ir saspiesta gaisa slānis
- iemīdīt Vairākkārt ejot, staigājot, izveidot (piemēram, taku), iespiest (piemēram, pēdas).
- aizknaibīt Vairākkārt kniebjot, aizspiest (ko).
- aizkņubināt Vairākkārt kniebjot, aizspiest (ko).
- aizkribināt Vairākkārt kniebjot, aizspiest (ko).
- bakstīt Vairākkārt pieskaroties, mazliet spiest, grūst; arī durstīt.
- košļāt Vairākkārt spiest (lūpas, mēli) ar zobiem; kodīt.
- kodīt Vairākkārt spiest (lūpas, mēli) ar zobiem.
- žņaudzīt dūres vairākkārt spiest pirkstus dūrē, parasti aiz dusmām, bezspēcības
- spaidīties Vairākkārt spiest vienam otru, citam citu.
- žņaudzīt rokas vairākkārt spiest, liekt, parasti kopā saņemtas rokas (arī pirkstus), piemēram, izmisumā, bēdas
- maidzīt Vairākkārt spiest, mīt (pedāli).
- mīņāt Vairākkārt spiest, skart (ko) ar kājām, parasti ejot, staigājot; mīdīt (1).
- mīdīt Vairākkārt spiest, skart (ko) ar kājām, parasti ejot, staigājot.
- spaidīt Vairākkārt, arī vairākās vietās spiest (piemēram, mainot kā formu, stāvokli u. tml.).
- uzvajāt Vajājot piespiest uzskriet, uzlēkt (kur augšā).
- uzmesties par kaklakungu varmācīgi uzspiest (kādam) savu gribu, varmācīgi pakļaut (kādu) sev.
- kustode Vecās grāmatās katras lappuses apakšējā malā zem teksta iespiests nākošās lappuses pirmais vārds vai zilbe.
- agništoma Vēdisma ugunsdieva Agni slavināšana vēdiskajā rituālā - somas^3^ ziedošana piecas dienas pēc kārtas pavasarī, kad noteiktajā dienā sāk no auga izspiest sulu.
- blanka Veidlapa - lapa ar daļēji iespiestu tekstu, kas jāpapildina.
- blanka Veidlapa - lapa ar iespiestu iestādes, uzņēmuma, organizācijas nosaukumu (piemēram, korespondencei, izziņām).
- zīmogs Veidojums no speciālas lakas, vaska u. tml. ar iespiestām zīmēm (piemēram, uz pastkastes, aploksnes), lai varētu kontrolēt noteikumiem atbilstošas darbības.
- snellamente Veikli, brīvi, nepiespiesti.
- ievērt Verot ciet (piemēram, durvis, logu), iespiest (ko starpā).
- sadarīt Verot ciet (piemēram, durvis, logu), saspiest (ko starpā).
- novērt Verot durvis iespiest (piemēram, pirkstus).
- dzega Vēstules galva, kas iespiesta papīra lapas kreisajā augšējā stūrī.
- agevole Viegli, kustīgi, nepiespiesti.
- antivitamīni Vielas ar vitamīniem līdzīgu ķīmisko struktūru, kuras spēj izspiest no bioķīmiskām reakcijām vitamīnus, izraisot vielmaiņas traucējumus, visbiežāk - avitaminozes; atrodas jēlās zivīs, nevārītās olās, paparžaugos, purvu kosā, baltajā amoliņā u. c.
- parastās grīdas keramikas plāksnītes vienkrāsainas vai daudzkrāsainas keramikas plāksnītes ar gludu raupju, rievotu vai reljefu spiestu fasādes virsmu, mugurpuse rievota, lai tā labāk saķertos ar javu
- normāllīmenis Vienota burtu sistēma, kas tika ieviesta visās spiestuvēs un lietuvēs, lai standartizētu liet burtu augstumu.
- nospiediens Vienreizēja paveikta darbība --> nospiest (1).
- nospiediens Vienreizēja paveikta darbība --> nospiest (10).
- piespiediens Vienreizēja paveikta darbība --> piespiest (1).
- saspiediens Vienreizēja paveikta darbība --> saspiest (1).
- saspiediens Vienreizēja paveikta darbība --> saspiest (3).
- spiediens Vienreizēja paveikta darbība --> spiest (1).
- spiediens Vienreizēja paveikta darbība --> spiest (4).
- spiediens Vienreizēja paveikta darbība --> spiest (5).
- spiediens Vienreizēja paveikta darbība --> spiest (6).
- spiediens Vienreizēja paveikta darbība --> spiest (7).
- spiediens Vienreizēja paveikta darbība --> spiest (8).
- uzspiediens Vienreizēja paveikta darbība --> uzspiest (1).
- uzspiediens Vienreizēja paveikta darbība --> uzspiest (2).
- uzspiediens Vienreizēja paveikta darbība --> uzspiest (3).
- pusustavs Viens no rakstības grafiskajiem variantiem slāvu rokrakstos, kas radās no ustava 14. gs. to vienkāršojot; 16. gs. uz šī pamata izveidojās iespiestais pusustavs.
- bārs Vientuļš, arī apspiests.
- otrās mājas vieta, kurā bieži, ilgstoši uzturas, vieta, kurā jūtas labi, brīvi, nepiespiesti
- saviļāt Viļājot saspiest.
- virsskaits Virs metiena skaita iespiestās derīgās iespiedumloksnes, kuru skaits ir atkarīgs no iespiedēja rīcībā esošās papīra piedevas.
- kost Virzīt zobus (kur iekšā) un spiest tos kopā, cenšoties ievainot, arī nogalināt.
- urbt Virzīt, spiest kur iekšā (ko smailu), parasti, grozot (to).
- grūsties Virzīties, spiesties (citam virsū).
- ložņāt Virzoties, parasti lēni, skart vairākas vietas (par uguni, liesmām); būt sajūtamam, iespiesties vairākās vietās (par dūmiem).
- detenders Virzuļmašīna, kas darbojas ar saspiestu gaisu; izmanto dzesināšanas ierīcēs.
- gaučdiploms Visa spiestuves personāla parakstīts diploms par apmācītā zeļļa atzīšanu par pilntiesīgu grāmatrūpniecības amatnieku.
- nokusums Vispārēja nespēka un psihiskas nospiestības sajūta, kas saistīta ar darba netīksmi un lielā mērā atkarīga no strādātāja psihiskās ievirzes pret doto darbu.
- nepiespiestība Vispārināta īpašība --> nepiespiests (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- piespiestība Vispārināta īpašība --> piespiests(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- saspiestība Vispārināta īpašība --> saspiests(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- saspiestība Vispārināta īpašība --> saspiests(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pārzarošana zaru atlikušo daļu nociršana, lai sortimentu kvalitāte atbilstu standarta prasībām: to veic, ja pēc koka nogāšanas stumbra apakšējie zari ir iespiesti zemē un tos nevar atzarot, tad to izdara pēc stumbru sagarumošanas sortimentos
- seķis Zemē iespiestas kāju u. c. pēdas.
- Namejs Zemgaļu vadonis 13. gs., dažos avotos dēvēts arī par Zemgales karali; 1279. g. viņa vadībā zemgaļi atguva Livonijas ordeņa ieņemto Tērveti, bet 1281. g. augustā bija spiesti pārspēka priekšā pamest Zemgali un devās uz Lietuvu.
- čiroki Ziemeļamerikas indiāņu cilts, 1838.-1839. g. lielākā cilts daļa bija spiesta pārcelties uz "indiāņu teritoriju" Oklahomā.
- pemmikans Ziemeļamerikas indiāņu un arī mednieku iecienīts ēdiens: saspiesta aļņa gaļa skārda kārbā.
- štempele Zīmogs, numurs; vieta, kur uzspiests zīmogs, numurs.
- pneimoautomātika Zinātnes un tehnikas nozare, kas pētī un izveido automātiskas regulācijas sistēmas, kas informāciju pārnes ar saspiesta gaisa (gāzes) spiediena vai caurplūduma maiņu.
- augštituls Ziņas par grāmatu, kuras iespiestas titullapā virs autora vārda un grāmatas nosaukuma (izdevējas iestādes nosaukums, sērijas u. c. apzīmējumi); virstituls.
- virstituls Ziņas par grāmatu, kuras iespiestas titullapā virs autora vārda un grāmatas nosaukuma (izdevējas iestādes nosaukums, sērijas u. c. apzīmējumi).
- aizžņaugt Žņaudzot aizspiest vai aizsprostot.
- dušīt Žņaugt, spiest.
spiest citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV