izraut
izraut 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izrauju | izraujam | izrāvu | izrāvām | izraušu | izrausim |
| 2. pers. | izrauj | izraujat | izrāvi | izrāvāt | izrausi | izrausiet, izrausit |
| 3. pers. | izrauj | izrāva | izraus | |||
Pavēles izteiksme: izrauj (vsk. 2. pers.), izraujiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izraujot (tag.), izraušot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izrautu
Vajadzības izteiksme: jāizrauj
1.Raujot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml., parasti ko ieaugušu, stingri iestiprinātu).
1.1.Ar strauju, spēcīgu kustību atbrīvot (kāda satvertu, kur iespiestu ķermeņa daļu).
1.2.Strauji (ar spēku) atņemt (kāda satvertu priekšmetu).
1.3.pārnestā nozīmē Nepamatoti atdalīt (faktu, parādību u. tml.) no veseluma, kopuma.
1.4.Raujot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
2.Strauji izņemt, izvilkt (no kurienes, kur).
2.1.Strauji izvilkt, izvest (piemēram, transportlīdzekli).
2.2.Ar varu izvest sev līdzi (cilvēku vai dzīvnieku).
3.parasti formā: trešā persona Izskalot (par ūdeņiem, straumi); izveidot bedri, iedobumu (piemēram, par šāviņiem).
4.Ar strauju rīcību izglābt, atbrīvot (no kā varas, apspiestības).
4.1.Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) izkļūst (no nevēlama stāvokļa).
4.2.Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) pēkšņi izzūd (parasti negatīvs psihisks stāvoklis).
4.3.Ar strauju rīcību izglābt (no nāves).
4.4.Pēkšņi iztraucēt (parasti no miega).
6.sarunvaloda Strauji izdarīt, izveidot (ko).
6.1.Ātri izlasīt (piemēram, grāmatu).
6.2.Uzraut (parasti vairākus sērkociņus).
6.3.Izdzert (parasti alkoholisku dzērienu).
6.4.Ātri izpirkt.
Stabili vārdu savienojumiIzņemt vārdus no mutes; izraut vārdus no mutes. Izraut (arī izzagt) aci(s) no pieres.
- Izņemt vārdus no mutes; izraut vārdus no mutes — pateikt tieši to, ko gribējis teikt kāds cits
- Izraut (arī izzagt) aci(s) no pieres sarunvaloda, frazēma — nekaunīgi, pārdroši apzagt, apkrāpt, apmānīt (kādu)
- Izraut ar (visām) saknēm — pilnīgi, pavisam iznīcināt
- Izraut kaut (vai) no elles sarunvaloda, idioma — noteikti dabūt ko, pārvarot jebkādas grūtības
- Izraut nāvei no rokām; izraut nāvei no nagiem; izraut nāvei no zobiem sarunvaloda — ar lielām grūtībām izglābt no nāves
- Izraut no (savas) sirds idioma — piespiest (sevi) aizmirst kādu
- Izraut no gultas sarunvaloda, frazēma — panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pieceļas no guļasvietas
- Izraut no nagiem; izglābt no nagiem sarunvaloda, frazeoloģisms — ar lielām grūtībām atbrīvot kādu, cīņā ko atņemt, iegūt
- Kā caur žogu izrauts; kā caur žogu izvilkts; kā caur sienu izrauts; kā caur sienu izvilkts sarunvaloda, frazeoloģisms — saka par ļoti vāju, novājējušu, arī pārgurušu cilvēku vai dzīvnieku
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mērījumu laikā no virsmas tuvumā esošajām molekulām nemitīgi tiek izrauti elektroni.
- Leņķis starp krītošo UV starojumu un izrautajiem elektroniem bija 90°.
- Morano skaidroja, ka viņas izteikumi " izrauti no konteksta".
- Ar medus pastu perfekti var izraut pat trīs milimetru īsus matiņus!
- Vētra nogāza arī dažus milzu ekrānus un izrāva ar saknēm kokus.