izrāvums
izrāvums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | izrāvums | izrāvumi |
| Ģen. | izrāvuma | izrāvumu |
| Dat. | izrāvumam | izrāvumiem |
| Akuz. | izrāvumu | izrāvumus |
| Lok. | izrāvumā | izrāvumos |
1.Paveikta darbība, rezultāts → izraut1.
2.Padziļinājums uz kokmateriāla virsmas ar nelīdzenu, ribainu dibenu; rodas vietējas koksnes daļās izraušanas rezultātā, koksni sagatavojot vai apstrādājot (no ieplēsumiem, zariem, šķiedru slīpuma, māzerainuma un gadskārtu izliekuma).
3.Padziļinājums visas zāģmateriāla vai detaļas apstrādājamās virsmas platumā, kas rodas, tos frēzējot dziļāk par frēzēšanas plaknes virsmu.
Avoti: LLVV, ZTV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- , bija daudz cenzūras izrāvumu, bet Latvijā nevienu tas neuztrauca.
- Vai šādi teksta izrāvumi tiešām spēj radīt noturīgu interesi par literatūru?
- Birst personīgi apvainojumi, izrāvumi no konteksta un pārspīlēti vispārinājumi, sakarību pārvēršana par cēlonību un jautājumu atbildēšana ar pretjautājumu.
- Griežot pret šķiedru, griezējasmenim ir tendence iet iekšā koksnē, kā rezultātā grieztā virsma gūst dažādus izrāvumus ( 3.41.att).
- Šis gan ir vien izrāvums no protokola – notikušās sadursmes sekas, pašam braucot garām ar velosipēdu, ieraudzīja rīdzinieks Mikus Meirāns.