izravēt
izravēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izravēju | izravējam | izravēju | izravējām | izravēšu | izravēsim |
| 2. pers. | izravē | izravējat | izravēji | izravējāt | izravēsi | izravēsiet, izravēsit |
| 3. pers. | izravē | izravēja | izravēs | |||
Pavēles izteiksme: izravē (vsk. 2. pers.), izravējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izravējot (tag.), izravēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izravētu
Vajadzības izteiksme: jāizravē
1.Ravējot viscaur attīrīt no nezālēm (kādu platību).
1.1.Ravējot viscaur attīrīt no nezālēm (augus).
1.2.Ravējot izraut (nezāles).
2.Izskaust (ko nevēlamu, negatīvu); iznīcināt, iznīdēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Visu nedēļu „ šiverēju” dārzā, izravēju tajā katru stūrīti.
- Vēl joprojām sastopami dārznieki, kas izravēto nezāli met pie žoga.
- Tranšejas izravē klajumus kā šļupstu sekvence ārpus visu receptoru nominālajām vērtībām.
- Šīs nezāles izravēt ir ļoti grūti, jo tas ir cilvēciskais faktors.
- Izravē jau uzziedēt paspējušās nezāles, lai tās nenogatavinātu sēklas.