lauzt
Lietojuma biežums :
lauzt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Liekt, tā ka lūst un dalās nost (no kā) vai sadalās vairākās daļās.
Stabili vārdu savienojumiLauztā intonācija. Lauzta līnija.
1.1.Par parādībām dabā.
1.2.Spēcīgi liekt (parasti ķermeņa daļas).
1.3.Gūstot traumu, bojāt (piemēram, kaulu) tā, ka (tas) salūst; gūstot traumu, bojāt (ķermeņa daļas) kaulu tā, ka tas salūst.
2.Sitot, triecot (piemēram, ar smagu priekšmetu), atdalīt, dalīt, šķelt.
2.1.Būt par cēloni tam, ka atdalās, sadalās, sašķeļas.
2.2.Šķeļot, drupinot (ko), veidot (tajā, piemēram, eju).
2.3.Savienojumā “lauzt vaļā”: ar spēku vērt, dabūt vaļā (parasti ar kādu priekšmetu).
2.4.sarunvaloda Bojāt (piemēram, nevērīgi lietojot); būt par cēloni tam, ka (kas) tiek bojāts (piemēram, nevērīgi lietojot).
3.Izkustināt un celt laukā no zemes (piemēram, celmus), parasti ar kādu darbarīku, ierīci.
4.Pārtraukt, likvidēt (piemēram, kādu stāvokli, parādību); pārspēt, uzveikt.
4.1.Pārvarēt, apspiest (piemēram, kādu tieksmi, īpašību).
4.2.Neievērot, pārkāpt (piemēram, norunu).
5.parasti formā: trešā persona Pārņemt ar trulām, smeldzošām sāpēm; būt šādai sāpju sajūtai.
5.1.intransitīvs
6.žargonisms Smagi strādāt.
Stabili vārdu savienojumiLauzt ceļu. Lauzt darbus. Lauzt gaismu (arī gaismas staru). Lauzt kaklu. Lauzt kreklu.
Avoti: LLVV, ViV, SLG
Korpusa piemēri