lauznis
lauznis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | lauznis | laužņi |
| Ģen. | laužņa | laužņu |
| Dat. | lauznim | laužņiem |
| Akuz. | lauzni | laužņus |
| Lok. | lauznī | laužņos |
1.Darbarīks laušanai – dzelzs stienis ar asu galu.
Stabili vārdu savienojumiMontāžas lauznis.
- Montāžas lauznis vārdkoptermins; joma: tehnika — darbarīks, kas paredzēts riepu montēšanai, kas tiek izmantots arī citiem montāžas darbiem, galvenokārt kā spēka pielikšanas svira
2.apvidvārds Nekārtīga nesakārtota vieta.
Avoti: LLVV, KV, SLG, TK-81#1/1091
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- - dusmu zirgus uzbrucējs bija apseglojis, laužņus mutē savaldīšanai ielicis.
- Tāda jaunizgudrota pātadziņa, zobu laužņi un degunkniebji traku buļļu savaldīšanai.
- Īsi pirms septiņiem dzelzs durvis beidzot padodas viņu urbjiem un laužņiem.
- Policisti atdod manas personīgās mantas, laužņus un visu pārējo ieskaitot.
- Vispirms remontvieta jāatbrīvo no ūdens un ar lauzni jāizsit visas drūpošās daļiņas.