lauzma
lauzma sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; lieto: paretiLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | lauzma | lauzmas |
| Ģen. | lauzmas | lauzmu |
| Dat. | lauzmai | lauzmām |
| Akuz. | lauzmu | lauzmas |
| Lok. | lauzmā | lauzmās |
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Zināms, tas bija māns, un lauzma tik drīz vēl nebeidzās, kaut gan, protams, arī gluži bezgalīga tā nebija.
- Visbiežāk mežu un krūmāju nosaukumos vērojama papildsēma ‘brikšņains’: biežņa, briksnājs, briksnis, briksņi, brīkšņa, čūkslājs, čūkslis, dziļuoksnis, lūza, smalksne, kas dažreiz pārklājas ar sēmu ‘pielauzts’: lauza, lauze, lauzene, lauzma, lauznis, lauzums, laužņa, lužela, lūza, lūze, lūzs, lūziņš, lūznājs, lūznis, lūžņa, kam iepretim tikai viens koptas koku audzes apelatīvs parks.