Paplašinātā meklēšana

Meklējam lauzt.

Atrasts vārdos (47):

Atrasts vārdu savienojumos (29):

Atrasts skaidrojumos (273):

šarpi (Buru) laivas būves veids ar lauztu brangu formu
šautriņu mešana 14. gs. Anglijā radies sporta veids, kad lokšāvēji telpās izklaidējās, nolauztus bultu uzgaļus metot koka mērķos, 1896. g. izstrādāti noteikumi un mūsdienās sportists met mazas šautriņas punktu zonās sadalītā mērķī.
aplauzīt Aizlauzt, nolauzt (daudzus vai visus, arī vairākās vietās vai visapkārt)
akmenslauztuve Akmeņlauztuve
arpedžo Akorda skaņu izpildījums nevis vienlaicīgi, bet lauzti, kāpjošā vai krītošā secībā
arpeggio akorda skaņu izpildīšana nevis vienlaicīgi, bet lauzti, kāpjošā vai krītošā secībā
aplauzums Aplauzts salikums
paralagma Apmaiņa; lauzta kaula galu dislokācija
izmīstīt Apstrādāt (šķiedraugu) tā, ka stiebru koksnes daļa tiek salauzta
mīstīt ar attiecīgu rīku, ierīci lauzt (piemēram, linu, kaņepāju) šķiedru
maistīt ar attiecīgu rīku, ierīci lauzt (piemēram, linu, kaņepāju) šķiedru, mīstīt
mīkstīt ar attiecīgu rīku, ierīci lauzt linu šķiedru; mīstīt
iebrukt ar militāru spēku iekļūt (piemēram, citas valsts teritorijā); arī ielauzties (4)
grimīt ar sparu nākt, lauzties kur iekšā
iedragāt ar spēcīgu sitienu, triecienu ielauzt (2)
sadragāt ar spēcīgu sitienu, triecienu, arī sprādzienu panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, salauzts, sagrauts, izpostīts u. tml.
uzlauzt ar spēku atliekt atpakaļ (kāda rokas); atlauzt (3)
izgāzt ar spēku, spiedienu izkustināt (no vietas), izlauzt, izraut un apgāzt
izgāzalēt ar spiedienu nošķiebt, izlauzt, izkustināt no vietas
iegāzt ar spiedienu, triecienu izlauzt un strauji ievirzīt celtnes iekšienē
apbyuks ar spriguļiem nokultās labības (pēc salmu novākšanas) nolauzto vārpu, pelavu un graudu vēlreizēja pārkulšana ar spriguļiem
laužņāt atkārtoti lauzt, lauzīt
atlauzīt atkārtoti vai vairākus objektus nolauzt
grundži Atkritumi, arī salauztas vai saplēstas lietas
nodrekšķēt Atlauzt gruzdošu ogli skala galā
nodriksķnīt Atlauzt gruzdošu ogli skala galā
nodriksnīt Atlauzt gruzdošu ogli skala galā
nobiras Atlauztu iežu gabalu kopums, kas, smaguma spēka iedarbībā nobirstot, sakrājas kalna nogāzē, pakājē, iežu atsegumu lejasdaļā
bārkstmale Atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas sēņu ģints ("Hebeloma"), sēņu cepurīte dzeltenpelēka līdz sarkanbrūna, lipīga, reizēm zvīņaina, ar ieritinātu, it kā aizlauztu malu, Latvijā konstatētas 9 sugas
Staldzenes depozīts atrasts 2001. g. Ventspils nomalē, Staldzenes stāvkrasta kāpās, tajā ir 174 bronzas priekšmeti vai to fragmenti (kopējā masa 5,6 kg), lielākais bronzas laikmeta depozīts Latvijas teritorijā, priekšmeti izgatavoti bronzas laikmeta beigās (ap 800-600 g. p. m. ē.) un ir raksturīgi Skandināvijai, lielākā daļa nolietotas salauztas rotaslietas - aproces (arī 25 viju spirālaproce), kaklariņķi, rotadatas, sakta u. c.
uzdragāt Atsist vaļā, atdauzīt, uzlauzt
berziņš Berziens jeb ķēpa – salauzta maize (vai biezpiens) saldā pienā
grinsbons Biezs kokvilnas audums lauztā sarža pinumā no kardu dzijas, kuras lineārais blīvums šķēriem ir 25 teksi, audiem - 35,7 teksi, virsmas blīvums - 165-197 g/m2
breša Bumbu vai mīnu izlauzts caurums cietokšņa sienā
uzgurgt Burbuļojot (no jauna) izlauzties
uzurkstēt Burbuļojot izlauzties virspusē
kreicēšana Buru peldlīdzekļa pārvietošanās uz vēja (virsvēja) pusi, kas notiek pa lauztu līniju (zigzagveidā), ejot kursā cieši pie vēja un mainot halzes ar caurgriešanas manevru (ar iešanu pār štagu)
kreisēšana Burukuģa iešana pret vēju pa lauztu līniju (lavēšana)
kreisēt burukuģim iet pret vēju pa lauztu līniju (lavēt)
pielūžņot būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, apkārtne, vieta) tiek pārklāts vai piepildīts, piemēram, ar nolauztiem zariem, kokiem
prizma caurspīdīga materiāla gabals, ko ierobežo divas plakanas šķeļošās virsmas; gaismai izplatoties caur prizmu, tā tiek lauzta un disperģēta uz katras no virsmām – sadalīta spektrā
saules deja ceremonija četru dienu garumā, ko pēc 1870. gada sāka praktizēt Amerikas līdzenumu indiāņi, pretojoties balto centieniem lauzt tautas tradīcijas un ticējumus; ceremonija notika vasarās plašās atklātās vietās, bet ASV armija to izjauca un šādi pagānu rituāli tika aizliegti
izcirsties Cīnoties (parasti ar zobenu), izlauzties cauri (kam), caur (ko)
kopot Dalīt lappusēs (slejās saliktu tekstu); aplauzt
laušana darbība --> lauzt
lauzējs darītājs --> lauzt
atdancāt Dejojot nolietot vai salauzt
aizlauzts divd. --> aizlauzt
Tūteres ozols dižkoks, kas bijis arī upurozols un audzis tagadējā Vecates pagastā, pie Sēļu pagasta robežas, stumbra apkārtmērs — 8,5 m, tajā milzīgs dobums, nolauzts 1967. g. vētrā
repināt dziedēt (salauztus kaulus)
stubenis Dzīvnieka astes kauls, kam ir nolauzts vai nogriezts gals
strubiķis Dzīvnieka astes kauls, kam nolauzts vai nogriezts gals
stubiķis Dzīvnieka astes kauls, kam nolauzts vai nogriezts gals
sigila Eiropiešu rituālajā maģijā Gara vai Eņģeļa "personīgais paraksts"; lauzta līnija, kas veidojas īpašā šifrētā tīklā izveidotā alfabētā (parasti ebreju), pēc kārtas savienojot konkrētā Gara vārda burtus
enkurs pie visīsākā enkurķēdes garuma enkurķēdes vai enkurtroses minimālais garums, kad tā maksimāli nostiepta un vertikāli iet uz leju tieši zem peldlīdzekļa, bet enkurs nav "uzlauzts"
enkurs nav tīrs enkurs, kuru neizdodas uzlauzt un atraut no grunts
Frenela formulas formulas, kas optikā apraksta gaismas intensitātes izmaiņas, tai atstarojoties vai tiekot lauztai uz divu vižu robežvirsmas; intensitāte ir atkarīga no krītošās gaismas polarizācijas, krišanas leņķa un vielas laušanas koeficienta
Snelliusa likums gaismas laušanas likums, kas nosaka, kā gaismas stars tiks lauzts uz robežvirsmas starp divām vidēm; sin i/sin i'=n'/n (i ir gaismas krišanas leņķis, i' – gaismas laušanas leņķis, n – tās vides laušanas koeficients, no kuras gaisma krīt, n' – tās vides laušanas koeficients, kurā gaisma tiek lauzta)
atsaukšana Galējais nofraktētā kuģa ostā ierašanās termiņš, lai veiktu iekraušanu, kam beidzoties fraktētājam ir tiesības lauzt līgumu
pipaste Govs ar īsu (parasti nolauztu) asti
pipkaste Govs ar īsu (parasti nolauztu) asti
fraktūrburti Grāmatu spiestuvēs burti ar lauztiem stūriem, kas attīstījušies no mūku rakstīiem gotiskiem burtiem
iegraut Graujot 1(1) ielauzt
izgremzties Graužot izkļūt, izlauzties
galotņot Griezi vai lauzt (augiem) stublāja vai zaru galotnes, lai pārtrauktu augšanu garumā
pārlauzt Gūstot traumu, salauzt (ķermeņa daļas) kaulu
nolauzt Gūstot traumu, salauzt, sabojāt, arī zaudēt (ķermeņa daļu)
Gaujienas dolomīta atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Smiltenes novada Gaujienas pagastā, bijušajās Anniņu akmeņlauztuvēs, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., tas ir Pļaviņu horizonta Adzeles slāņu dolomīta atseguma augstums \~3,5 m, sastāv gk. no dolomītiem ar raksturīgiem brahiopodu pārakmeņojumiem
Kalamecu un Markuzu gravas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Smiltenes novada Gaujienas pagastā pie Markuzu upes un tās pietekas, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 28,78 ha, Kalamecu gravas garums - 240 m, dziļums - 12 m, vairāki ūdenskritumi; Markuzu grava atrodas \~1 km uz austrumiem no Kalamecu gravas, tās labajā nogāzē, iegūstot dolomītu, izlauzta 1,2 m augsta un 8 m dziļa ala
daudzstūris ģeometriska figūra, ko ierobežo noslēgta lauzta līnija; poligons
meandrs Ģeometrisks ornaments (parasti sengrieķu mākslā), kurā atkārtojas taisnā leņķī lauztu, retāk liektu līniju spirāles
mūrlauzis Iekārta ar ko lauzt, drupināt mūri
iebrukt Iekļūt ar varu (kur iekšā); ielauzties (1)
aplaupīt Ielauzties un apzagt
aizlauzt iesākt lauzt, bet nenolauzt
ielauzt iesākt lauzt, bet nenolauzt; aizlauzt
Kalnciema darba nometme ieslodzījuma vieta Kalnciema pagasta Plostmuižā (tagad "Kaļķis"), dibināta 1935. g. kā Rīgas Centrālcietuma filiāle, ieslodzītos nodarbināja akmeņlauztuvēs, likvidēta 194. g.
atsamīties ilgāku laiku spēkoties, lauzties
izlauzties ilgāku laiku, daudz lauzties, cīnīties
krikšķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts
skrapsts Īslaicīgs, ass, samērā skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts arī ļa dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu; skrapšķis
skrapšķis Īslaicīgs, ass, samērā skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī ja dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu; skrapsts
krakšķis Īslaicīgs, ass, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts
skrakšķis Īslaicīgs, ass, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts; krakšķis
stuģis Īss, apcirpts, nolauzts stumbrs; penis
izbrucināt Izjaukt, uzlauzt (ko uzbūvētu, samūrētu)
čupā Izjucis; sabojāts, salauzts
izžauties Izkāpt, izlauzties
izlupt Izlauzt
izšķibēt Izlauzt, izraustīt
lukiņš izlauztas egles sakne, kas pārklāta ar zemi
izsprengties Izlauzties
izspiesties Izlauzties (par skaņu)
izrauties Izlauzties (piemēram, par vārdiem, smiekliem, vaidu)
sagnuzdināt Izmežģīt, izlauzt
izlauzt Izmežģīt; arī salauzt
puskas Jāņu vakarā nolauzti zari un augi (zaļumi)
roburīts Kalnrūpniecībā akmenslauztuvēs un atklātos karjeros izmantota nitrosavienojuma sprāgstviela
angulārā osteotomija kaula leņķveida pārciršana lauztā līnijā
aizknaibīt Knaibot nolauzt vairākās vietās gabalus no maizes kukuļa
aizkņubināt Knaibot nolauzt vairākās vietās gabalus no maizes kukuļa
aizkribināt Knaibot nolauzt vairākās vietās gabalus no maizes kukuļa
stumbenis Koka celms; koks ar nolauztu, nocirstu, nozāģētu u. tml. augšdaļu; koka gabals
stimbens Koka celms; koks ar nolauztu, nocirstu, nozāģētu u. tml. augšdaļu; koka gabals; stumbenis (1)
stuburs Koka celms; koks ar nolauztu, nocirstu, nozāģētu u. tml. augšdaļu; koka gabals; stumbenis (1)
stimbīns Koka stumbrs bez galotnes; koka stumbrs, kam nolauzta augšdaļa
stubenis Koka stumbrs, kam nolauzta augšdaļa
bīstamie koki koki, kas vēja, grūdiena vai paši sava svara ietekmē var patvaļīgi nogāzties, tie ir satrupējušie, nokaltušie, salūzušie, vēja vai sniega ielauztie un iekārušies koki; lai novērstu nelaimes gadījumus, saskaņā ar darba drošības noteikumiem tie jāaizvāc, pirms mežaudzē uzsāk darbus
līks stienis konstrukcijas stieņveida elements, kura šķēlumu smaguma centri neatrodas uz vienas taisnes, bet novietoti uz lauztas taisnes (piemēram, rāmis) vai nepārtrauktas līnijas (piemēram, arka)
čaksnis kritis koka stumbrs ar saknēm; zemē atstātās nopļautās, nozāģētās vai nolauztās pameža paliekas
nestieptā intonācija krītošā vai lauztā zilbes intonācija (atšķirībā no stieptās intonācijas)
berziens Ķēpa – salauzta maize (vai biezpiens) saldā pienā
hals un beinbruh laba vēlējums aktierim pirms izrādes (burtiski - "lauzt kaklu un kāju!" no vācu "Hals- und Beinbruch!")
gotiskais raksts latīņu raksta grafiskais veids, kas izveidojies 10. gs. Itālijā, izplatījies visā R-Eiropā, gk. Vācijā; raksturīgi smaili burti ar stūrainām, asām, lauztām formām: latviešu rakstībā lietots no 16. gs. līdz 20. gs. 30. gadiem
ābele Latviešu mitoloģijā - ābele ir mātes simbols, tai nedrīkst ne zarus lauzt, ne tās ziedus vainagos pīt
lomīt lauzīt, lauzt
lauzalēt Lauzīt; vairākkārt lauzt, lai sasmalcinātu, sadalītu
atlauzt Lauzt nost; nolauzt
dalauzt Lauzt un pabeigt lauzt (piemēram, celmus)
mansarda jumts lauzta jumta forma ar lēzenu augšējo un stāvu apakšējo virsmu; Latvijā dēvē arī par holandiešu jumtu
sirdslauztas lauztās sirdis ("Dicentra spectabilis")
aizlauzties Lauzties prom; pārvarot pretestību (parasti, laužoties cauri drūzmai), nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.); izlauzties
iet uz biksēm lauzties, vienam otru saķerot ap vidu un cenšoties nogāzt gar zemi
gaismas laušanas leņķis leņķis, ko veido lauztais stars pēc tā laušanas uz divu vižu robežvirsmas un normāle pret šo robežvirsmu stara laušanas punktā
lauza liels nolauztu koku, zaru kopums
krikš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts
skrap lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā skalu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī ja dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu
skrapš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā skalu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī ja dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu
krakš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts
skrakš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts; krāks
līkne Līnija (parasti liekta vai lauzta), kas attēlo kāda lieluma maiņu, parādību sakarību (piemēram, grafikā, diagrammā)
marmorlauztuve Marmora lauztuve
ielauzīt mazliet, arī vietumis ielauzt
palauzt mazliet, daļēji ielauzt, atlauzt
palauzelēt mazliet, neilgu laiku lauzt, lauzīt
vējlauza Meža koku lūzumi vēja iedarbībā; vieta, teritorija (mežā), kur atrodas vēja nolauzti koki
auklauzne Meža nogabals ar vētras izgāztiem un nolauztiem kokiem
pusnazis Nazis ar daļēji nolauztu, paīsu asmeni
palauzt neilgu laiku, mazliet lauzt
nolauzties nejauši tikt nolauztam
refraktūra Nepareizi saauguša lauzta kaula atkārtotas laušanas operācija
atlauzties Neviļus, nejauši tikt atlauztam
nošķibīt Nogriezt, arī nolauzt (parasti auga daļas)
aplauzt Nolauzt (daudzus vai visus, arī vairākās vietās vai visapkārt)
notriekt Nolauzt (ko) tā, ka (tas) nogāžas (par vēju)
ielauzt Nolauzt daļu
nodzirkstīt Nolauzt ogli (kam degošam) tā, ka īsu brīdi dzirksteļo
nobiršķināt Nolauzt skala izdegušo daļu
nobirkstīt Nolauzt, nokniebt (ogli degošam skalam)
nobirzāt Nolauzt, nokniebt (ogli degošam skalam)
nobirzīt Nolauzt, nokniebt (ogli degošam skalam)
nobirkšināt Nolauzt, nokniebt (ogli degošam skalam); nobirkstīt
tuņķis Nolauzta koka stumbrs; koka stumbrs bez lapotnes
Tūteres ozoli nolauztā ozola, dižkoka - Tūteres ozola - vietā Vecates pagastā 1968. g. iestādīts no tā zīles izaudzēts ozoliņš un ap to - vesela ozolu birzs
stubēns nolauzts koks bez zariem
strobulis Nolauzts vai salauzts, sauss koka gabals
lūza Nolauztu zaru, koku kopums; vieta, kur atrodas daudz nolauztu zaru, koku
lūžņa Nolauztu zaru, koku kopums; vieta, kur atrodas daudz nolauztu zaru, koku
nesalaužams nolieguma divdabis --> salauzt
nodrikšķināt Noplēst, nolauzt, noplūkt
apspraukt Noplūkt, nolauzt
šķedena nošķelts, nolauzts gabals
eklīze Novirze; izmežģījums; lauztā kaula galu pārvietojums
iekāries koks nozāģēts, izgāzies vai nolauzts koks, kura nokrišanu aizkavējuši blakus augošie koki
kriptopīns Opijā un dažās lauztās sirds ("Dicentra") sugās atrasts alkaloīds, kas iedarbības ziņā līdzīgs papaverīnam
līklocis Ornamenta motīvs tautas mākslā - regulāri viļņota vai lauzta līnija
zobiņi Ornamenta raksta elements - regulāri lauzta līnija, trijstūrveida, taisnstūrveida izvirzījumu virkne u. tml.
drullēties Pa jokam kauties, lauzties
dēlī Pagalam; sabojāts, salauzts
pusgrābeķis Paīss grābeklis (ar daļēji saīsinātu, piemēram, nolauztu kātu)
pagņauzt Palauzt
grafikas elements pamatelements, piemēram, punkts, lauzta līnija, kuru izmanto apvidus objekta attēlošanai vektoru kartē
pārlauzīt Pārlauzt
lauzums paveikta darbība, rezultāts --> lauzt (1)
lauzums paveikta darbība, rezultāts --> lauzt (2)
lauzums paveikta darbība, rezultāts --> lauzt (3)
lauzums paveikta darbība, rezultāts --> lauzt (4)
uzlauzums paveikta darbība, rezultāts --> uzlauzt (2)
šarpī Peldlīdzekļa (būves) tipas ar lauztām brangu ārmalām
koaptācija Pielāgošana, piem., brūces malu, pārlauzta kaula galu pareiza savienošana
maulīt Plēst, lauzt
Adzeles slāņu stratotips Pļaviņu horizonta Adzeles slāņu dolomīta atsegums pie Gaujienas internātskolas Smiltenes novada Gaujienas pagastā, bijušajās Anniņu lauztuvēs, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), atseguma augstums - 3,5 m
kontrekstensija Pretstiepšana: lauzta vai izmežģīta locekļa proksimālā gala stiepšana reizē ar distālā gala ekstensiju, lai izlabotu izmežģījumu vai lai noturētu locekli vajadzīgajā stāvoklī lūzuma ārstēšanai
Fermā princips princips, pēc kura gaismas stars, izplatoties starp diviem punktiem un ceļā tiekot atstarots un lauzts, kustas pa tādu ceļu, kas atbilst ekstremālam (visīsākajam vai arī visilgākajam) izplatīšanās laikam starp šiem punktiem
galvenais fokuss punkts, kurā saiet sfēriskajā spogulī atstarots vai lēcā lauzts paralēlu staru kūlis
skrapšēt radīt īslaicīga, asu, samērā skaļu troksni (piemēram, par ko cietu, kas saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī par dzīvnieku nagiem, kas saskaras ar ko cietu); atskanēt šādam troksnim; skrapstēt
skrapšķēt radīt īslaicīga, asu, samērā skaļu troksni (piemēram, par ko cietu, kas saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī par dzīvnieku nagiem, kas saskaras ar ko cietu); atskanēt šādam troksnim; skrapstēt
sprikstēt radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (par ko sīku, kas tiek spiests, lauzts, arī atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim
krikšēt radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko cietu, kas saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts); atskanēt šādam troksnim
krikšķēt radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko cietu, kas saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts); atskanēt šādam troksnim
skrapstēt radīt īslaicīgu, asu, samērā skaļu troksni (piemēram, par ko cietu, kas saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī par dzīvnieku nagiem, kas saskaras ar ko cietu); atskanēt šādam troksnim; skrapšķēt
krakšēt radīt īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko cietu, kas strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts); atskanēt šādam troksnim
krakšķēt radīt īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko cietu, kas strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts); atskanēt šādam troksnim
skrakšēt radīt īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko cietu, kas strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts); atskanēt šādam troksnim; krakšēt
skrakšķēt radīt īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko cietu, kas strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts); atskanēt šādam troksnim; krakšķēt
pārlauzties refl. --> pārlauzt (1); tikt pārlauztam
šperģis Rēta uz koka stumbra nolauzta zara vietā
aplauzums rezultāts --> aplauzt (1)
kirka rīks ar koka kātu, kam galā pagarš dzelzs stienis, kuramlejasgals plakans un noasināts; lieto kalnraktuvēs, akmeņlauztuvēs, ledus laušanai u. tml. roku darbos
samatot Sabojāt, salauzt
sarumbēties Sadzīt (par lauztu kaulu)
sajāzdīt sajaukt, salauzt, saplēst
kā skals saka, ja kas viegli lūst, retāk ja ko viegli var pārlauzt
saskrostīt salauzt
nolauzt degunu (kādam) salauzt kāda iedomību, lielību, pašpārliecinātību
ielauzīt Salauzt mazos gabaliņos un ievietot
spusķiķ vorobja salauzt piekaramo atslēgu
salauzties Salauzt sev (savām vajadzībām)
šķērlēt Salauzt, radīt plaisu
sapeizāt Salauzt, sadrupināt
izvāverot Salauzt, saplēst
salietāt salauzt, saplēst, stipri sabojāt
sajāt Salauzt; nepareizi vai neuzmanīgi lietojot sabojāt
berzis Salauzta maize (vai biezpiens) saldā pienā
pakrišņi Salauzti, zemē nokrituši žagari, sausi koku zari
gumzdīt Salieks, saspiest, spaidīt, burzīt; lauzt, lauzīties, pūlēties, mocīt, mocīties
pušējs Saplēsts, salauzts, pušu
sabērot sasist, salauzt, sadragāt
lauzt savienojumā "lauzt vaļā": ar spēku vērt, dabūt vaļā (parasti ar kādu priekšmetu)
laušus savienojumā ar verba "lauzt" formām norāda uz darbības pastiprinājumu
lauztin savienojumā ar verba "lauzt" formām norāda uz darbības pastiprinājumu
Amalteja Sengrieķu mitoloģijā - kaza, kas ar savu pienu baroja mazo Zevu, tās nejauši nolauzto ragu Zevs padarīja par savu pārpilnības ragu; pēc citas versijas - nimfa, kas bija ieslodzīta Krētā alā par to, ka reiz bija draudējusi titāniem
roga Sievišķo ziedu ziedkopa (apiņiem); ziedkopa (graudzālēm); tukša, no stiebra nolauzta vārpa
platspārnu sikspārnis sikspārņu dzimtas suga (“Eptesicus serotinus syn. Vespertilio serotinus”), ziemo alās, pagrabos, pamestās akmeņlauztuvēs, aizsargājams; Latvijā sastopams reti
krāšņā sirdspuķe sirdspuķu suga ("Dicentra spectabilis"), kas tiek dēvēta arī par lauzto sirdi
starlauzība Spēja (priekšmetam, vielai) lauzt gaismas starus
iespiest Spiežot ieliekt, ielauzt (kādu priekšmetu)
nognauzt Spiežot nolauzt
atžņiebt Spiežot nolauzt, atkniebt
kristālstikls Stikls, kam raksturīgs sevišķs caurspīdīgums, īpašs spīdums, skaista, dzidra skaņa un spēja stipri lauzt gaismas starus; attiecīgā stikla šķirne
kristāls Stikls, kam raksturīgs sevišķs caurspīdīgums, īpašs spīdums, skaista, dzidra skaņa un spēja stipri lauzt gaismas starus; attiecīgā stikla šķirne; kristālstikls
incirkulācija Stīpošana, kādas struktūras apņemšana ar riņķi vai cilpu, piem., dzemdes kakla apņemšana ar šuvēm vai lauztā kaula galu sastiprināšana ar metāla gredzenu vai stieples cilpu
aizmaulīt stipri aizplēst (aizlauzt)
iegāzties strauji iebrukt (piemēram, par griestiem, jumtu); ar spiedienu, triecienu tikt izlauztam un strauji ievirzītam celtnes iekšienē
stubeķis Stubenis (1) - koka stumbrs, kam nolauzta augšdaļa
stubuķis Stubenis (1) - koka stumbrs, kam nolauzta augšdaļa
stubeķis Stubenis (2) - dzīvnieka astes kauls, kam ir nolauzts vai nogriezts gals
stubuķis Stubenis (2) - dzīvnieka astes kauls, kam ir nolauzts vai nogriezts gals
stupe Stumbrs, zars ar nolauztu, nocirstu, nozāģētu augšdaļu, galu
stuburains Stūrains, žuburains, zarains, aplauztiem vai apcirstiem zariem, negluds; ar daudziem stab(iņ)iem
fotopsija Subjektīva gaismas sajūta dzirksteļu, lauztu līniju, plankumu veidā tīklenes atslāņošanās gadījumā
obturators Šaujamieroča ierīce, kas pulvera gāzēm neļauj caur aizslēgu izlauzties atpakaļ
ševrons Ševiota veids, vilnas audums lauztā kēpera sējumā, kas dod audumam gaiši un tumši svītrainu izskatu
izlauzelēt Šur un tur izlauzt
stuburklis tāds (koks), kam ir nogriezts vai nolauzts gals
stūrains tāds, kam ir raksturīgas lauztas līnijas (par burtiem); tāds, kam ir raksturīgi burti, zīmes ar lauztām līnijām (par rakstu, rokrakstu)
šķautņains tāds, kam ir vairākas, daudzas šķautnes (2); tāds, kura apveidā ir krasi lauztas līnijas
stūrains tāds, kam ir vairāki, daudzi stūri; tāds, kura apveidā ir lauztas līnijas, šķautnes u. tml.
laužka tāds, kas mīl lauzties
nesalaužams tāds, kas psihiski ir tik stingrs, nelokāms, ka grūti vai neiespējami salauzt viņa izturību, pārliecību
katagmatisks tāds, kas veicina lauzta kaula saaugšanu
sīksts tāds, ko (piemēram, tā elastības, cietības dēļ) ir grūti saraut, salauzt, sagriezt u. tml. (parasti par augiem, dzīvnieku ķermeņiem, to daļām)
ciets tāds, ko ir grūti saliekt, salauzt (par audiem); tāds (cilvēka vai dzīvnieku organismā), ko veido šādi audi
stūrains tāds, kura apveidā ir lauztas līnijas, izvirzījumi u. tml. (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām)
stiba Tievs nolauzts zars; arī vica
iesalauzties tikt ielauztam
miopija Tuvredzība, īsredzība, acs refrakcijas anomālija; tuvredzīgas acs optiskajai sistēmai ir pārāk stipra lauztspēja, tāpēc paralēlie gaismas stari, kas nonāk acī, krustojas tīklenes priekšā, un uz tās rodas neskaidrs attēls
spusķiķ Uzlauzt slēdzeni
lauzīt vairākkārt lauzt, lai sasmalcinātu, sadalītu
lauzelēt vairākkārt ne visai intensīvi lauzt, lauzīt
aizlauzīt vairākkārt nolauzt (dažādās vietās vai no vairākiem objektiem)
zigzaglīnija vairākkārt turp un atpakaļ virzienā lauzta līnija; zigzags
zigzags vairākkārt turp un atpakaļ virzienā lauzta līnija: zigzaglīnija
duīlis Vecs, neass vai nolauzts nazis
stondzele Vecs, salauzts spainis
lūziņš Vētrā salauzts un nogāzts koks
blizas Vētras aplauzti koki, drupas
blīznis Vētras aplauzti koki, drupas
lauzenis vieta mežā vai purvājā, kur daudz lauztu vai ar saknēm izgāztu koku; lauzts mežs pēc vētras
lauzs vieta mežā vai purvājā, kur daudz lauztu vai ar saknēm izgāztu koku; lauzts mežs pēc vētras; lauzenis
kapsēta vieta, kur atrodas (parasti vētrā) lauzti koki vai krituši dzīvnieki, to atliekas
samalt Virzoties (pāri kam), izdangāt, izjaukt u. tml. (to), parasti pilnīgi; ar triecieniem (pret ko) salauzt, sagraut u. tml. (to)
Bebru kartupeļu dumpis zemnieku nemieri Vidzemē Jaunbebru muižā (tagad Aizkraukles novada Bebru pagastā) 1841. g. septembrī, kas radās pēc vairākiem neražas gadiem, kad zemnieki centās izceļot uz Krieviju, kur cerēja iegūt īpašumā zemi; izceļošana tika aizliegta un ieveda karaspēku, bet zemnieki ar dakšām un mietiem mēģināja ielauzties muižas ēkā; pēc nemieru apspiešanas 108 zemnieki tika sodīti ar miesas sodu un izsūtīšanu uz Sibīriju

lauzt citās vārdnīcās:

MLVV

lauzt

LLVV

lauzt

MEV

laûzt