stūrains1
stūrains īpašības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | stūrains | stūraini |
| Ģen. | stūraina | stūrainu |
| Dat. | stūrainam | stūrainiem |
| Akuz. | stūrainu | stūrainus |
| Lok. | stūrainā | stūrainos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| stūraina | stūrainas |
| stūrainas | stūrainu |
| stūrainai | stūrainām |
| stūrainu | stūrainas |
| stūrainā | stūrainās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | stūrainais | stūrainie |
| Ģen. | stūrainā | stūraino |
| Dat. | stūrainajam | stūrainajiem |
| Akuz. | stūraino | stūrainos |
| Lok. | stūrainajā | stūrainajos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| stūrainā | stūrainās |
| stūrainās | stūraino |
| stūrainajai | stūrainajām |
| stūraino | stūrainās |
| stūrainajā | stūrainajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
stūraini apstākļa vārds
Lietojuma biežums :
1.Tāds, kam ir vairāki, daudzi stūri; tāds, kura apveidā ir lauztas līnijas, šķautnes u. tml.
PiemēriPašā laukuma vidū valdonīgi rēgojās liela koka baraka, zema, stūraina, ar trim durvīm, kas visas atradās vienā un tai pašā ēkas pusē.
- Pašā laukuma vidū valdonīgi rēgojās liela koka baraka, zema, stūraina, ar trim durvīm, kas visas atradās vienā un tai pašā ēkas pusē.
- Troksnis tuvojās, un pēc mirkļa ap stūri parādījās liela, melna un stūraina mašīna.
- Tur rindojās stūrainu akmeņu kārtojumi piramīdās, platu sienu mūri un blīvas jumtu grēdas.
1.1.Tāds, kura apveidā ir lauztas līnijas, izvirzījumi u. tml. (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
PiemēriManam muskuļotajam, bet pārāk stūrainajam augumam no vēsuma uzmetās zosāda.
- Manam muskuļotajam, bet pārāk stūrainajam augumam no vēsuma uzmetās zosāda.
- Viņš bija plecīgs un stūrains.
- Seja tāda pati apaļa kā tēvam un tāds pats smalks un stūrains deguns, tikai matiem rudzu salmu krāsa.
1.2.Tāds, kam ir raksturīgas lauztas līnijas (par burtiem); tāds, kam ir raksturīgi burti, zīmes ar lauztām līnijām (par rakstu, rokrakstu).
PiemēriViņi nemaz nebūtu uzzinājuši, kā sauc vietu, kur atkūlušies, ja mežmalā jaunajā zālītē nebūtu uzgājuši apsūnojušu bērza dēli, uz kura stūrainiem, jocīgiem burtiem bija uzrakstīts kaut kas pagalam nesaprotams.
- Viņi nemaz nebūtu uzzinājuši, kā sauc vietu, kur atkūlušies, ja mežmalā jaunajā zālītē nebūtu uzgājuši apsūnojušu bērza dēli, uz kura stūrainiem, jocīgiem burtiem bija uzrakstīts kaut kas pagalam nesaprotams.
- Lieliem, stūrainiem, trekni izkrāsotiem burtiem uz rokas uzrakstīts " Ignorance".
2.Tāds, kam ir raksturīgs stīvums, neveiklums, arī straujas virziena maiņas (par, parasti cilvēku vai dzīvnieku, kustībām).
PiemēriTas man par manām sagandētajām plaušām, par manu kurlo ausi un stūraino gaitu.
- Tas man par manām sagandētajām plaušām, par manu kurlo ausi un stūraino gaitu.
- Viņas kustības bija bērnišķīgi stūrainas, arī balsij vēl trūka sievietes samtainības.
- Arī valoda viņam tāda kā stūraina, teikumi īsi, aprauti.
- Ar katru jaunu vārdu viņa acīs iedegas arvien tumšāks spīdums, roku žesti kļūst arvien plašāki un stūraināki.
2.1.Tāds, kura kustībām ir raksturīgs stīvums, neveiklums, arī straujas virziena maiņas (parasti par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
PiemēriViņš ir neveikls, stūrains, runā bikli.
- Viņš ir neveikls, stūrains, runā bikli.
Avoti: LLVV, ME, T
Korpusa piemēri:šeit