notriekt1
Lietojuma biežums :
notriekt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Ar triecienu nogāzt (kur, uz kā u. tml.); būt par cēloni tam, ka nogāžas (kur, uz kā u. tml.).
1.1.Nolauzt (ko) tā, ka (tas) nogāžas (par vēju).
2.Ar triecienu novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.); ar triecienu novirzīt (nost no kurienes), ļaujot, arī panākot, ka nokrīt zemē.
2.1.Neviļus, negribēti ar triecienu novirzīt (nost no kurienes), pieļaujot, ka nokrīt zemē (kur, uz kā u. tml.).
3.Ar triecienu virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (kur, uz kā u. tml.).
3.1.Sašaujot, taranējot gaisā (lidaparātu), panākt, ka (tas) nokrīt; sašaujot gaisā (piemēram, putnu), panākt, ka (tas) nokrīt.
3.2.Strauji, ar lielu spēku nosviest zemē (kur, uz kā u. tml.).
3.3.Stipri pūšot, būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, dūmi) ātri virzās un pabeidz virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.) — par vēju.
4.Ar triecienu atdalīt nost.
4.1.Stipri pūšot, būt par cēloni tam, ka (kas, parasti augu daļas) atdalās nost (par vēju).
5.Ļoti spēcīgi sasist (ķermeni, tā daļu pret ko).
6.Psihiski satriekt (parasti ļoti).
7.Triecot panākt, ka (dzīvnieks, arī cilvēks) virzās un pabeidz virzīties lejā, nost, gar (ko); triecot panākt, ka (dzīvnieks, arī cilvēks) atvirzās nost, attālinās (no kā).
7.1.Stingri liekot, pavēlot, panākt, ka (cilvēks) virzās un pabeidz virzīties lejā, nost, gar (ko); stingri liekot, pavēlot, panākt, ka (cilvēks) atvirzās nost, attālinās (no kā).
8.Triekt (parasti dzīvnieku, visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt triekt.
8.1.Triekt (parasti dzīvnieku, visu laikposmu) un pabeigt triekt.
9.Ilgāku laiku, daudz triecot (dzīvnieku, arī cilvēku), ļoti nogurdināt (to).
9.1.sarunvaloda Ļoti nobraukt (transportlīdzekli).
10.sarunvaloda Bezmērķīgi, nelietderīgi pavadīt (laiku).
11.sarunvaloda Nelietderīgi notērēt (naudu, mantu), parasti uzdzīvē.
12.apvidvārds Apsmulēt (ar dubļiem).
Avoti: EH, LLVV
Korpusa piemēri