notrīcēt
notrīcēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | notrīcu | notrīcam | notrīcēju | notrīcējām | notrīcēšu | notrīcēsim |
| 2. pers. | notrīci | notrīcat | notrīcēji | notrīcējāt | notrīcēsi | notrīcēsiet, notrīcēsit |
| 3. pers. | notrīc | notrīcēja | notrīcēs | |||
Pavēles izteiksme: notrīci (vsk. 2. pers.), notrīciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: notrīcot (tag.), notrīcēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: notrīcētu
Vajadzības izteiksme: jānotrīc
1.Īsu brīdi trīcēt un pārstāt trīcēt.
1.1.Noskanēt nevienmērīgi, saraustīti (par skaņu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Sievietes ķermenis notrīcēja, viņas ceļgali aptvēra manu galvu, viņa iestenējās.
- Viņas ķermenis notrīcēja; šķita, ka eņģeļa spārns viņu maigi skaru.
- Izaida aizcērt durvis tā, ka komunālā dzīvokļa siena notrīc.
- Mani cirtieni kļūst aizvien spēcīgāki, un liepa no tiem stipri notrīc.
- Žemaišu strēlniece, ieraudzījusi sudraba bultu, neviļus notrīcēja.