Vasaras versija 2023
393 530 šķirkļi
notrīcēt
notrīcēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.Īsu brīdi trīcēt un pārstāt trīcēt.
1.1.Noskanēt nevienmērīgi, saraustīti (par skaņu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri