iebrukt2
iebrukt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.Ar militāru spēku iekļūt (piemēram, citas valsts teritorijā); arī ielauzties (4).
2.Iekļūt ar varu (kur iekšā); ielauzties (1).
3.Straujā gaitā (parasti ar troksni) ievirzīties (kur iekšā); iebrāzties (2).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri