iebrucējs
iebrucējs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | iebrucējs | iebrucēji |
| Ģen. | iebrucēja | iebrucēju |
| Dat. | iebrucējam | iebrucējiem |
| Akuz. | iebrucēju | iebrucējus |
| Lok. | iebrucējā | iebrucējos |
iebrucēja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | iebrucēja | iebrucējas |
| Ģen. | iebrucējas | iebrucēju |
| Dat. | iebrucējai | iebrucējām |
| Akuz. | iebrucēju | iebrucējas |
| Lok. | iebrucējā | iebrucējās |
1.Karaspēks, kas iebrūk (kādā valstī, teritorijā).
1.1.Karavīrs šāda karaspēka sastāvā.
2.Tas (tāds), kas ar varu iekļūst (piemēram, kādā telpā).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Iebrucēji darbinieku piekāva, saslēdza roku dzelžos un pieķēdēja pie radiatora.
- Pusgada laikā šī ir trešā reize, kad namsaimnieki nodūruši iebrucējus.
- Ir 1942.gads un apkārt norit spraigas partizānu cīņas ar iebrucējiem.
- Mūri senajā Ķīnā uzbūvēja kā nocietinājumu pret iebrucējiem no Ķīnas ziemeļiem.
- Kad iebrucēji man draudēja nocirst pirkstu, gredzenu noņēmu sekundes laikā.