iebruģēt
iebruģēt 2. konjugācijas darbības vārds; apvidvārds
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iebruģēju | iebruģējam | iebruģēju | iebruģējām | iebruģēšu | iebruģēsim |
| 2. pers. | iebruģē | iebruģējat | iebruģēji | iebruģējāt | iebruģēsi | iebruģēsiet, iebruģēsit |
| 3. pers. | iebruģē | iebruģēja | iebruģēs | |||
Pavēles izteiksme: iebruģē (vsk. 2. pers.), iebruģējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iebruģējot (tag.), iebruģēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iebruģētu
Vajadzības izteiksme: jāiebruģē
1.Sākt bruģēt.
2.Bruģējot ieguldīt, ieklāt.
3.Bruģējot izveidot.
Avoti: EH
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
- Pamatakmeni Elzas ceļā uz Aspaziju iebruģē viņas mamma: „ Lai mana meita kļūst augsti mācīta, lai viņa panāk to, ko es nespēju panākt, lai viņa top gudra un slavena.
- Un šitiem svarīgajiem Svešās zemes cilvēkiem latvji gribēja stāstīt par visu, ko viņi redzējuši un dzirdējuši, un piedzīvojuši: par milzu veltņiem; par sagrautām mājām; par cilvēkiem pārkrautām laivām; par cilvēkiem, iebruģētiem samīdītā zemē.
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.