iebrukt1
iebrukt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iebrūku | iebrūkam | iebruku | iebrukām | iebrukšu | iebruksim |
| 2. pers. | iebrūc | iebrūkat | iebruki | iebrukāt | iebruksi | iebruksiet, iebruksit |
| 3. pers. | iebrūk | iebruka | iebruks | |||
Pavēles izteiksme: iebrūc (vsk. 2. pers.), iebrūciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iebrūkot (tag.), iebrukšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iebruktu
Vajadzības izteiksme: jāiebrūk
1.parasti formā: trešā persona Brūkot, grūstot ievirzīties (kur iekšā).
1.1.Brūkot lejup, salūzt, izjukt.
2.Iekrist (kur iekšā, parasti līdz ar ko brūkošu, grūstošu).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kad notikuma vietā ieradās glābēji, bija jau iebrucis ēkas jumts.
- Otrdien pēc pulksten deviņiem pieci bruņoti laupītāji iebruka kādā spēļu zālē.
- Demonstranti iebrukuši vietējās pašvaldības ēkā un aizdedzinājuši četras varasiestādēm piederošas automašīnas.
- Nemiernieku vienības svētdien vakarā iebruka Tripolē un ieņēma lielāko daļu galvaspilsētas.
- Sirds bezspēkā iebruka vēderā un ilgi nevarēja tikt no turienes laukā.