izgāzt
Lietojuma biežums :
izgāzt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Gāžot izdabūt (no kurienes, kur u. tml., daudz, ko smagu); gāžot panākt, ka (cilvēks) izkrīt (no kurienes, kur u. tml.).
1.1.Būt par cēloni tam, ka izkrīt (no kurienes, kur u. tml.).
1.2.Strauji, arī nevērīgi izliet, izbērt.
1.3.Strauji, arī nevērīgi iztukšot (piemēram, trauku), izlejot, izberot (saturu).
1.4.sarunvaloda Ļaut brīvi izpausties (pret kādu, piemēram, dusmām, niknumam).
2.Ar spēku, spiedienu izkustināt (no vietas), izlauzt, izraut un apgāzt.
3.sarunvaloda Panākt, darīt tā, ka beidzas ar neveiksmi, ar nevēlamu rezultātu (kāds pasākums).
3.1.Noraidīt, neatzīt.
3.2.Panākt, ka (kāds) piedzīvo neveiksmi.
4.Izvirzīt uz priekšu, izliekt (krūtis, vēderu).
Stabili vārdu savienojumiStaigā krūtis izgāzis; krūtis izgāzis.
5.Strauji uzšķērst, pārdurt, tā ka izkrīt (piemēram, iekšas).
6.Iztērēt (naudu, parasti daudz), samaksāt (parasti dārgi).
Saistītās nozīmesizdot, izsviest, izgrūst.
Stabili vārdu savienojumiIzgāzt žulti; izliet žulti. Kā no laivas izsviests; kā no laivas izmests; kā no laivas izgāzts.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri